| pasaka for middle-aged man (idiot), composed by fraud who desires to present findings to strangers |
Aug. 18th, 2009|11:08 pm |
Tumsā, kreslā, pie galda, vienmulībā, virietis B (23 gadi, baseball cepure, hood, bārda) aizmiga puscelā savā anekdotē.
05:30 - stunda vēl.
plink plink
Stūrī pretī, virietis D (35 gadi, gara spīdoša adas jaka, tetovējumi, bārda ar nolūku) izmisīgi, bezcerīgi centas noskaņot klavieres.
plink
Viņa draudzenes (jaunas, glasses, glances) iedrošināja viņu pasīvi/pasivitatē/ciešami/
ciešamā kartē.
05:35 plonk - plunk
Virietis K (melnā) skaļi noputas.
Virietis FU (barmenis, īsi mati, tetovējumi, muskuli, bez bārdas) draudēja Vir.K ar durvīm.
plink pliink
Virieša C ķermenī, 500g Boneparte (aka the truth) dejoja aizsardzīgi ar trešo tervetes (aka dirge-like enthusiasm).
un nākošajā stundā Vir. C un vir. K klusi dziedāja (ap/bez)cerīgi ap topiku ai... (which is as ........[insert adjective] as wishing your life away on a sigh in the birch trees).
36 stundas velāk, Virietis C (sirmoši mati, ģimene, iesprostots sevī) saprata, ka vajadzētu atbrivoties no varda 'pienākums'. Un viņš bija laimīgs - pekšņi un dzīli (relatīvi runajot), un brīvs (zinamā merā) tāpēc ka, līdz ar to vards 'aizvainojums' arī bija pazudis. Viņš aizgaja ārā un aizmigu zem bērziem - un tas bija skaisti (diezgan).
and he lived, more or less, afterwards |
|