Biju centrā šodien. Bija patīkami tikt arā no mājām. Iegāju vienā veikalā, lai nopirktu kaut ko, kas man bija jāpasūta internetā. Kamēr to organizēju (kas bija grūti, jo man nav smartphone), džeks, kas strāda tur man piedāvāja kafiju un mēs runājām par šo un to. Par 'to', viņš man paskaidroja, ka tagad ir problēmas ar piegādes (piegāžu?) ķēdi. Rezultātā, viņi nevar dabūt detaļas, lai remontētu klientu ... objektus. Un ja var, tad detaļas ir kļuvušas dārgas. Par to, kā viņiem iet patlaban, viņš ļoti mierīgi stastīja, ka viņi turpinās līdz galām, bet, ja situācija turpināsies, tad izskatās, ka gals ir redzams.

Veids, kā viņš to paskaidroja bija ļoti iespaidīgs. Es nesaskatīju dusmas vai 'frustration'. Latvieši ir, vispār ļoti nosvērti, un es to respektēju - Kā Mark E Smith reaģēja uz vietējiem Icelandā. Iespējams, ka es nemāku saprast latviešus, protams. Varbūt īsts latvietis uzreiz būtu sapratis, cik viņs bija dusmīgs. Varbūt komentaros delfos viņs izteicās ļoti skarbi. Viņs bija jauns. Varbūt viņam nebija bērnu. Tas palīdzētu saglabāt mieru, kad pamodies 3 no rītā.