| |
[Sep. 23rd, 2009|08:24 pm] |
(Es atri - atvainojiet, ludzu, par savu criminally sliktu Latv. valodu)
Es: ... un iedomājies - šis plosts ir tālu peldējis - daudz talāk nekā parēji plosti, un tie cilvēki, kas tur sēž ir ļoti apmierināti ar sevi - viņi paši, saprotiet, taisīja šo plostu - šis sasniegums ir pašsaprotami, all their own work. Un tātad rezultātā, viņi runā ļoti pašparliecināti, un viņiem nav līdzjutibas tiem, kas atpalika.
Viņa: Biedz sprediķot! Ko tu gribi teikt?
Es: Jā, ok, paskaidrošu, es no darba, vakar, paņemu rakstu, kas laikam bija domāts studentiem SSE Rīgā. Nosaukums bija "The Myth of the Rational Voter". Lasīju to mikriņā - ļoti pašparliecināts raksts: nu piemēram, atradu šo
'the most credible explanation is that the average voter sees no link between high wages and unemployment'
un šo
'below average students of economics are still above average citizens'
Viņa: Hah! 'study' jā? Sikais nedabūja kreditu ar ko macīties - Man ir valsts galvojums, jā? Gāju uz Swedbanku - Viņam arī gribēja galvojumu no manis - iesniedzu dokumentus un gaidīja trīs dienas. Banka nedos!
Es: Ko Jūs darisiet?
Viņa: Nu ko, nesamaksāšu par dzivokli. Ko tu gribi teikt par šiem plostiem?
Es: Tieši par šo - par straumēm.
Viņa: Par to, ka viņi doma, ka viņi ir 'tādi', bet istenībā viņi peldēja tālu, tikai tāpēc ka bija straume, jā? Jebkūrš idiots to zin. |
|
|