Sašas Fiduciary Duty |
[Apr. 3rd, 2009|01:42 pm] |
Meklēdami lētākas telpas, mēs atradām nesen pamestas biroju istabas on Freedom Street. Es rakstīju 'nesen pamestas', tāpēc ka datori stāvēja uz galdiem, zimējumi nebija notirīti no tāfeles, un stūrī stāvēja viskija pudele - pustukšota. XXXXX, iespaidīgs krievu saimnieks, kas esot nopircis visu ēku par skaidru naudu, tomēr apgalvoja (without moving his lips and in one long wordly sigh), ka telpas ir brivas jau ilgus gadus.
"Kas ir šajā telpā?" mēs gribējām uzzināt. "Tur? Tur ir telpa grāmatvedibai." "Grāmatvedibai?" "Da" "Varam paskatīties?" (tā bija slēgta) "Ir lidzīga šai telpai - man būtu jāzvana Sasham."
Viņš tad piedāvāja zemu cenu bez liguma un bez PVN. Bet mēs, negribot atrasties slēgtā grāmatvedības telpā, no kuras tikai Sasham ir atslēgas, atteicāmies.
Un izlēmām kaulēties ar savu esošoju saimnieku. Un mums izdevās; laikam tāpēc ka, mēs esam gandrīz vienigais klients, kas patlaban maksā. Un ko? Talāk, arī varēsīm piedāvāt savus pakalpojumus lētāk.
Deflācija
kas, ziniet nav tik slikti, tāpēc ka šādā veidā mēs varētu atrast līdzsvaru. Es rakstīju 'varētu' tāpēc, ka viena daļa no sabiedrības labprāt norakstītu valsti pirms viņi nāktu mums pretī un arī piedalitos šajā procesā. Rakstu par bankām, kas uzvedas šādi aiz kaut kāda fiduciary duty, protams. Un loģiski arī - šīs bankas taču zin, ka viņas tiek/tiks glābtas uz mūsu rēķina, un tas ir jāņem vērā (legally).
Tas ir, protams, a bleeding rekets. |
|
|