| Par to Cilvēku |
[Nov. 25th, 2008|09:41 pm] |
Vakar es braucu viņam pakaļ no slimnicas, un mājās pie viruves galda mēs gudrojām/muldējām par the demise of Latvia as a functioning state. Vinš ir praktisks cilvēks un drīz vinš sāka stastit par Latvijas bijušām fabrikām, urbšanu Rigas rajonos, slēpošānu Ogrē padjomu laikos, un
"Klau, cik ilgu laiku vajadzēja lai notīrītu manas asinis?"
"Stunda" atbildēju "īsta kautuve bija"
Un tā bija - Dzirdejot viņa kliedzienus, es biju skrejis ārā. Tur, redzēju, ka sarkana strūkla izshlākajas (?) no viņa rokas. Tad tur, pie trepēm, es turēju viņa roku kamēr mēs gaidijām ātru palīdzību. Vinš laida vaļā vardus, kurus es nekād nebiju dzirdejis līdz šokā vinš pakāpeniski zaudēja modribu.
Beidzot, tās (ātra palīdizība) atbrauca. Mediķis pienaca (lēni un mierigi) un tie abi, kā īsti latvieši, sasveicinajas viens otru ar to seemingly sausu
"Labdien!"
"Labdien!" |
|
|