| Arodbiedrības Starptautiska Sapulcē vienā no Siguldas Kafejnicām Pirms Nedeļas Part 1 |
[Oct. 24th, 2008|10:56 pm] |
Erika, juriste no Lietuvas, uzdeva jautajumu Peterim, skouse anglis gados, kas dzivo Spanijā: - Vai tu upurētu milestību karjerām? -
Petera seja kļuva sarkanbrūna kā savs vīns.
- Es viņai (spaņu sievai) sekot līdz pat Islandei, ja darba deļ tas butu nepieciešami viņai uz turieni parcelt -
-Vai es esmu atbildējis uz tavu jautājumu? - vinš lēni un mazliet agresīvi piebilda.
Viņa atbildēja –jā-
Bet viņa zināja, ka Petera sievas darbs bija novertēt kredita risku bankā. |
|
|
| Part 2 |
[Oct. 24th, 2008|11:28 pm] |
-Un, vai tu esi brīvs?- Erika prasija.
-Kopā ar viņu, es esmu brīvs – caur viņu es esmu brīvs- Peteris atbildēja.
Klusums
Christov, no Bulgarijas nokoda papriku un teica – kad man bija 30 gadi mana sieva man prasija, vai es gribu bērnus ar viņu. Ja nē, tad viņa mani pametis. Es atbildēju ka es esmu šeit, un ja viņa grib viņa var mani izmantot. Tagad mums ir divi bērni, bet vai viņa ir laimiga? Es nezinu –
- Bet vai jūs esat brīvi?- Erika gribēja precizēt.
- Mēs esam brīvi izveleties musu cietuma uzraugu- atbildēja viņš.
-esam vai bijam?- es prasiju.
-vienalga- viņš atbildēja un piedavāja man kaut ko iekost. |
|
|