| Es cenšos to sūtit tālāk |
[Sep. 7th, 2008|06:17 pm] |
Rēti satiku draugus no Anglijas, un kad es uz turieni braukt, mes ne daudzijam ap krumu (nav laika). Pagajušā reizē, kad es tur biju, satiku draugu, ar kuru esmu pazistami jau 30 gadus, austrumā Londonā. Gajām uz vecmodigu kafejnicu un (tie cilveki, kas manā friendlistā raksta no Italijas, read it and weep) pasutijām tēju ar baked beans on toast with brown sauce.
Tēja vēl bija parāk karsta iedzert, bet es jau biju sācis.
I’m trying – draugam stāstīju – to avoid arguing with the missus. It’s no good in front of the kids, so I’ve been trying just to listen her out and not say anything.
- Nice one: always a good idea that - atbidēja vinš.
- But – es sudzos – It’s not always so easy. Sometimes when she goes on, I want to defend myself so much I get a pain right here - in the chest.
Vinš man ieteica lasit gramatu ‘Awareness‘ by Anthony De Mello. To lasīju un autors tiešam bija jautrs, asprātigs, un gudrs. Bet, bija jāņem verā, ka vins, nosledzošā analizē, bija katols priesteris, un viņam nebija jādzivo ar sievu un berniem mazā mazā dzives vietā.
Nakoši padomi dabuju citā kafejnicā. Pirms meneša satiku vienu labu cilveku pie Krišnas. Sarunā, kas vinam bija ar domu biedri mani fascinēja.
-Es senšos- draugs stastija paziņam –ēst ar karotiti: tas tiešam palīdz samazināt agresiju.
No ši, es secināju, ka varbut vinš var palidzet man šajā jautajumā, un es viņam prasiju
-Klau, kā tu tiec galā ar savam dusmam majas? Es visu laiku gribu aizstaveties, un tas tikai izraisa bezgaligas strīdes.
-Mums ir jābut stiprakiem. Iedomajies kā sievietēm ir grūti, vispar. Viņu parmetumi ir jāpieņem un pec tam, ir jādod talāk: šādi:
Un te vinš savilku duri, it ka vinš tikko bija kaut ko ķeris gaisā, un tad vinš stiepa savu roku un meta/piedāvāja to (ko vinš bija ķeris) augšup.
Megināju es: Sākumā bija jāizliekas, ka es vienkarši stiepjos. Tad mana sieva kļuva aizdomiga, un man bija jāatzistas. Dažreiz tas vinu tracina, dazreiz tas uzjautrin – bet tas palīdz – tiešam.
Nu lai butu laiks arī dejot virtuvē, es turpinašu – lai gan kam es šo visu piedāvu es neēsmu parliecināts.
(PS: Vajadzētu piebilst, ka es arī māku sākt strides...) |
|
|