|
Apr. 13th, 2017|06:01 pm |
Briselē man vaicāja vai esmu nokārtojis (vai planoju nokārtot) LV pilsonību. Kad atbīldēju ka nē, viņa (izglītota čakla vaciete) prasīja kāpēc.
Īsti nezināju kā atbīldēt, tāpēc bubināju ka "esmu brits, un… nū nevaru."
Bija neliels klūsums. Tad viņa stāstīja par savu viru, Stīvs. Viņš (brits) taisās nokārtot Belģijas pilsonību.
"Es to nevaru darīt. Laikam esmu parāk vecmodīgs" es teicu.
"Viņš to dara, jo viņam ļoti riebjas referenduma rezultāts" viņa piebilda.
Un saruna beidzās.
Pēc divām dienām biju Olainē, un cita vaciete deva man to pašu jautājumu:
Šoreiz jutos krietni pārliecinātāks un atbildēju, ka “jo esmu brits”.
“Oi oi oi … 'Es esmu brits’ ” viņa ņirgājās un skaļi smējas. |
|