|
Jan. 19th, 2016|10:00 am |
no DOTS - vēstule no centrāleiropas (the usual cherry picking and heart plucking):
"Mēs stāvam milzīgas humānās katastrofas priekšā. Simtiem tūkstošu bēgļu no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas meklē glābiņu mūsu kopīgajā Eiropā, meklē drošību un normālas dzīves apstākļus. Vēl nesen mēs bijām tie, kas klauvē pie tās vārtiem.
Mūsu atbilde nevar būt atteikums. Diemžēl mūsu reģionā dzirdams pārāk daudz noraidošu balsu. Pēc 1989. gada integrētajā Eiropā aizdomīgi skatījās uz jaunās Centrāleiropas — sākot no Baltijas valstīm, līdz Rumānijai un Bulgārijai — integrācijas spējām mūsu vēstures, politisko tradīciju un saimnieciskā stāvokļa dēļ. Tomēr mūsu Eiropas daļa neizrādījās galvenais drauds Eiropas Savienībai pēdējos grūtajos desmit gados.
Pašlaik tomēr atgriežas dalījums vienotās Eiropas ietvaros. Šoreiz tas ir morāla rakstura dalījums. Tas attiecas uz mūsu spēju parādīt līdzjūtību un praktisku palīdzību izmisušiem bēgļiem. Tiesa, mēs neesam atbildīgi par destabilizāciju un sagrāvi tajās valstīs, no kurām pašlaik plūst bēgļi. Mēs nebijām tie, kas tās pārvērta valstīs, kur valda nemitīgas bailes un nāves briesmas, bet cilvēka dzīve ir „vientuļa, nabadzīga, dzīvnieciska un īsa”. Mums atšķirībā no tām valstīm, kam aiz muguras ir imperiāla un koloniāla pagātne, nav pieredzes ikdienas saskarsmē ar cilvēkiem, kas cēlušies no tālām zemēm un ļoti atšķirīgām kultūrām.
Tomēr izrādīt līdzjūtību un vēlmi palīdzēt ir mūsu cilvēciskais pienākums. Tas ir arī mūsu kā eiropiešu pienākums. Vienotā Eiropa ir celta un solidaritātes pamatiem. Mēs nevaram šodien atteikties no līdzatbildības par Eiropas Savienību un novērsties no cilvēku nelaimes un no situācijas valstīs, kuras strauji pieaugošā imigrācija skar visvairāk.
Atsacīdamies palīdzēt, mēs nostājamies pret Eiropas solidaritāti. Līdz ar to mēs atsakāmies arī no citu tautu solidaritātes ar mums pašiem. Tas nozīmē graut pamatus, uz kuriem mēs jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu būvējam savu drošību, izaugsmes iespējas, cerību izrauties no vēsturiskā karu lāsta, svešu varu jūgiem un nabadzības.
Mūsu cilvēcības vārdā, mūsu principu un vērtību vārdā mēs aicinām mūsu valstu valdības un iedzīvotājus praktiski solidarizēties ar bēgļiem. Tā, lai arī pie mums viņi varētu atrast mierīgu patvērumu, saglabājot pilnīgu brīvību pašu nākotnes izvēlē." |
|