Es pati nespēju noticēt, cik labi es zīmēju. Žēl, ka man nav pacietības. Rados nav neviena mākslinieka, bet ir viens arhitekts! Visi mani radi, kas emirēja uz ameriku, ļoti strauji pacēlās. Tante - amerikas latviešu apvienības prezidente, vīrs ārsts ar privātpraksi, jau minētais arhitekts, vēl viens onkulis - Subaru visu mūžu nostrādāja, ekspota jautājumos, miljonārs bija. Vienīgā es sanācu pilnīga lošara, jo slinkums! Kad es beidzot sākšu kaut ko darīt? :/ Nav jau laika, uz randiņiem jāskrien.
Ha, ha...
Vai kāds vēl atcerās šo dziesmu? Es skolā popielā šito čenelēju, vecāmāte šuva tādus baltus svārciņus! :))
https://www.youtube.com/watch?v=csaUvkY
Kāpēc šodien un vakar Tinderis pārbagāts ar lietuviešiem (sportisti, uzņēmēji, vai militārie). Nez, pēc kādiem kritērijiem tā sistēma strādā. Pačatoju ar vienu, viņš principiāli vairs nerunājot ne angliski, ne krieviski. Prasu, vai lepns patriots, viņš saka - jā :)
Pēdējo reizi lietuvā biju Palangā, nocopēju džeku vārdā Adamos (ar melnu sporta BMW, jaunu, kas svarīgi), teicu - gribu pie dabas, nopirka kūpinātas zivis (butes vai karpas, neatceros) un uz zaļo zonu prom. Forši bija. Kaut kad atkal būs uz to pusi jāaizbrac izlūkos, kā tur dzīve izskatās tagad. Igaunijā biju vasarā, tur nav atvērtā alkohola ierobežojuma. Cik patīkami bija iet pa ielu ar kokčiku rokās...
Mani pirmie kautrīgie mēģinājumi uzsākt prostitūcijas gaitas beidzās ar fiasko. Mint app`ā pajautāju vienam gribētājam - kā viņš novērtētu manu tirgus cenu, uz ko man tika atbildēts - Tu izskaties pārāk skaista un tikumīga, lai būtu prostitūte.
Nu, vēl jo labāk. Uzskatīšu, ka man nav cenas. Viss ko es daru ir labdarības akts un es pieņemu tikai ziedojumus! Kā baznīcā! ;)
Otra pieminēšanas vērta lieta ir vjetnamiešu sausās aplejamās zupas (man ir sauso zupu fetišs). Manas iecienītās ir Vifon rīsu nūdeļu Pho. Rūpniecisko eļļas paciņu tikai nelietoju, aizvietoju ar tējkaroti grauzdēto sezamasēkliņu eļļu, kanēli tā pavairāk, lociņus un (c)lai visa pasaule pagaida. Ak, dievs, cik garšīgi. Vispār, es dievinu pastrēbt karstu zupu, kad neviens neskatās, tas man ir kā meditācija, prātiņš vispār atslēdzās un ir kaifs. Man arī patīk vārīt pašai, īpaši vistas, vai liellopa buljonus visādus un īpaši aziātu, aso vistas - tomātu, piemēram...
Bīns grillē Eltonu! :))
https://www.youtube.com/watch?v=Nl0Hqlb
Eltons Džons šeit drusku līdzīgs Robertam Daunijam junioram (pēc Černobiļas gan) :)
Bet man nekad nav bijis pamats greizsirdībai...vienīgi, kad bija attiecības ar J. (kad vēl biju jauna un dumja, lai vispār attiecībās iesaistītos, kad vēl bija pašapziņas kompleksi) - man riktīgi besija viņa daba visiem izpatikt, un viņa tendence pieglaimoties un būt stāvā starā un fanot par kaut kādu manā skatījumā "parastu" cilvēku! Ui, labi, ka tas viss aiz muguras! Lai dzīvo Brīvība!
Nu, tā, ko lai saka. Sēžu randiņā ar čali (2 m) atslābinājos un nevilšus sāku kā draudzenei stāstīt savus interneta iepazīšanās medniecības stāstus un bildes rādīt. Viņš paliek nopietns, sagumst un neizpratnē jautā - kāpēc tu man to stāsti un rādi? Es tā, nu, kā - dalos ar tevi pieredzē... Viņš negribot zināt...Tagad atceroties, kauns par sevi :/ (man visu laiku sev jāatgādina, ka cilvēkiem ir arī jūtas) :)
Tagad aizdomājos, vai esmu greizsirdīga...Man ir drīzāk sekojoši - ja meitene ir skaista, vai savādāk kaut kas foršs - tad es priecājos par labu gaumi un greizsirdīga neesmu, pazemīgi varu paiet maliņā. Ja meitene ir meh pēc izskata, vai nesaistoša pēc personības, vai kā savādāk man subjektīvi necepī, tad es tikai paraustu plecus, sak - nez ko viņš viņā saskata un novēršos, negribot nemaz iedziļināties.
Tagad sāku saprast islama daudzsievības niansi, kad precēt vēl vienu var tikai ar pirmās sievas akceptu un svētību!
Man vislabāk patīk matus siet vai nu zirgastē, vai uz pakauša klinģerītī, izlaistus nepatīk, jo jau kopš bernības ir reflekss izveidojies - izlaisti mati = kāds kaut ko komentēs, skatīsies, vai sāks runāt. Tāpēc tālāk no grēka un vislabāk - cepurē! Tagad jau tas sen pārvarēts, bet joprojām ļoti mīlu keponiņus un visādas micītes.
Dzīvot vienai ir jauki, patīkami un viegli. Neviens nepārmet par knosīšanos gultā, var piecelties jebkurā laikā, kaut ko padarīt un neuztraukties par otra pamodināšanu, mūziku - kad un kādu gribās, dzīvoties pa internetu kad, kā, un cik gribās. Var izslēgt telefonam skaņu un vispār nekomunicēt ne ar vienu dzīvu dvēseli dienām. Tikai izsūtīt īsziņu - man viss labi, lūgums netraucēt. Saziņai - lūdzu, rakstiski :) Valkāt mīļu rozā flaneļa pidžammu un dzīvot gultā Hjū Hefnera stilā. Un tā svētlaimīgā iespēja Nerunāt, kad negribās - vērtība, ko nemainītu ne par kādu naudu.
Uz šitādiem nosacījumiem - parakstos!
-Kā tu domā, kas ir visvērtīgākais, ko sievete var dot vīrietim? Laiku, mīlestību, pēcnācējus, rūpes - ir nepareizās atbildes. Protams, tie ir svarīgi, bet nav galvenais. Vislabākais, ko s var dot v ir IESPĒJA! Iespēja pierādīt sevi sev. Jo vīrietis ir dzinējs, bet sieviete - degviela. Tāpēc vīrieša veiksme ir atkarīga no sievietes, kas viņam blakus. Vai tu man piekrīti?(c)
Protams, ka piekrītu! Jo mīlestība, pēcnceji un rūpes - tas nav mans profils :)) Un vispār, man trešdien (Valentīndienā) dzimsanas diena! Es esmu Dieva dāvana, lol
Nav miera no paša rīta no seksa kāriem tēviņiem...:/ Atliek pamosties onlainā, kā sāk ar saviem "labrīt"...Un tā greizsirdība...:/
Atceros, kā vienreiz bērnudārzā, āra pastaigas laikā atgāju maliņā un apsēdos pabaudīt "finaly alone" sajūtu...un iegrimusi sevī čiloju. Kā pēkšņi izrādās man jau piesities astē Gustavs, pienāk un taisās blakus, es sadusmojusies bargi prasu: KĀ tu uzdrošinies traucēt manu mieru?!? :)) (mēs tur pa vidam spēlējām princesēs un prinčos, vtml.)
Tā, arī tagad nekas nav mainijies - beidziet traucēt manu mieru!
https://www.youtube.com/watch?v=xHRuku_
Dievīgā un mīļā KB. Kad noskatīšos šo, skatīšos Betmenu ar viņu. Būs patīkami nosists laiks līdz 12:00! Paralēli var ar hantelēm padarboties...
Rīta prieciņš!
Чаплин и Шнуров устроили стихотворный баттл!
https://govoritmoskva.ru/news/14900
:))
J. brauc man vakar pakaļ, saka, drīz piebraukšu pie tevis, nāc ārā, tikai nesēdi nekādās kafeijnīcās, tevi vēl tur kāds nocopēs. Es saku, nu, nē, es nedošos copēties, esi mierīgs. Ieeju kafejnīcā, nopērku padzerties, pašķirstu žurnālu, aizeju, stāvu ārā, gaidu J. Pēc mirkļa no turienes iziet čalis, smaida, nāk man pretī un saka, čau, redzēju tevi iekšā, negribi nāk atpakaļ, iedzersim kaut ko, varbūt vēlāk uz vecrīgu? Smaidiņš, smaidiņš...
Es saku, nu, nē, čalīt, man jau ir plāni bla bla bla un slīdu prom, lai J neredz.
Domāju, kas tas J., kaut kāds gaišreģis, domas materializējas :/
Šorīt no rīta J. mani izsēdinot Vpils centrā saka, tikai prātīgi, brauc pa taisno uz mājām un Uzvedies, ar svešiem onkuļiem nerunā...ha ha. Pēc burtiski pus minūtes es jau stāvu ar Narvesen hotdogu un Nestea persiku limonādi (dažreiz iegribās), ko man nopirka rindā stāvošais "svešais onkulis", ar ko nedaudz parunāju. Nepaspēju pat aci pamirkšķināt! :/ J laikam zina ko runā.
Tad, kad es sāku pārāk gari runāt, J. man pasaka - beidz vārīties! Un es uzreiz beidzu :) Tad paliek tā labi, jūtos Nolikta Pie Vietas! :)
Kas mani personīgi attur no laulībām? Fakts, ka laulība ir labprātīga otra problēmu pieņemšana kā savējo un tavas problēmas kļūst otra problēmas :/
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)