8:47AM - mood:
Jūtu, ka Latvijā ir brīva fiziognomikas niša. Apvienošos ar populāriem sabiedrības domu līderiem un izdošu brošūras! :)
Atklāju priekš sevis Tinderi...Drīz braukšu uz Dubaju ekskursijā! :D
Kevins Speisijs esot kādu seksuāli apvainojis, tb vienkāršā valodā runājot - uzmācies un tas kāds tagad par to sūdzās un kaunina Speisiju medijos. Esot uzmācies 14 gadīgam zēnam. Nu, jā, ir nepatīkami, ka uzmācās veci onkuļi, bet uzmākšanās ir absolūta vaniļa salīdzinājumā ar reālu vardarbību, kuru ļoti šaubos kāds no šiem sūdzmaņiem ir piedzīvojis. Kāda ir šo cilvēku motivācija iet un publiski apsūdzēt nosacīto kevinu speisiju - jebkuru citu celebrity - tikai par to, ka tas mazliet ar tevi ir pakoķetējis, nesaprotu. Ir taču tādi zemcilvēki, kas visu savu eksistences paradigmu būvē uz šo lēto spekulāciju, vai, man uzmācās, ak, es upuris, netaisnīgā pasaule. Cilvēkam viekārši nav nekā cita ar ko pašapliecināties. Un parasti izskatās, ka šie pseidoupuri patiesībā lepojās, redziet, man uzmācās pats Kevins Speisijs! Būšu slavens uz 5 sekundēm.
Es labprāt šogad izietu paskatīties lāpu gājienu, bet tās maximas ķīnā ražotās lāpas, ar visu svītru koda šilti uz kāta - reāla haltūras piegarša. Varētu taču mobilizēt sociāli aktīvos pionierus uztaisīt kampaņu "Latvijas lāpa" vai kaut ko tamlīdzīgu, būtu uzreiz cits svars pasākumam. Bet nu...bambusa lāpas cena 0.82 kapeiciņas. Tas visu paskaidro.
Rīta fizkultūras saundtreks un brīža garastāvoklis. Jūtos kā dzīvs persiks :)
https://www.youtube.com/watch?v=aEOmnIb
Atradu savu jaunāko brālīti, mēs esam pandas :)
https://www.youtube.com/watch?v=kSWHpE_
Es esmu kā pavasara putniņš, lai kādu skaņu neizdvestu, sanāk dziesmiņa.
Mans stiprinātais vārds ir Terēze, vecāmāte izvēlējās par godu Sv. Terēzei no bērna Jēzus. Nu, neko. Mana civilā vārda nozīme ir Kristus sekotāja, jāpagūglē ko Terēze nozīmē...
Tereza, urban dictionary - klik...
The most beautiful human being, inside and out. Beauty that is exotic and breathtakingly stunning. There is not a single person that does not get along with her. To know her is to love her.
Has an intoxicating laugh and smile. You only ever want to see her happy. For when she is happy, you are. When she is upset, as are you.
Needs protection, although pretends to be strong, not needing anyone. Craves more affection than one person can give. Is extremely sensitive, and always willing to go to the moon and back to make anyone happy.
Has the most gorgeous lips and eyes you'll ever come across. The silkiest, softest, wavy hair.
Perfection. Never give up a chance to be near her. It'll make your life.
BEST FRIEND YOU COULD EVER ASK FOR.
Every guy wants to be with her, although she is confusing. Takes a while to get close to her, but so worth it. You'll never regret you did.
Un es nevaru nepiekrist, Āmen. Nav melots nevienā punktā :)
Mans vienīgais mīnuss ir, ka es vienmēr saku ko domāju. Sanāk, mana vienīgā nepilnība ir manu labo īpašību turpinājums :)
Skaidrākās agrās bērnības atmiņas ar tēti.
Tad, kad es mācijos runāt, tēvs man stāstija par Titāniku. Mani tas stāsts tā iefascinēja, ka es vēl mēnesi pieprasiju - pastāsti par titānīti, pastāsti par titānīti...Vienu brīdi pirms miega 10 minūtes lasija priekšā Andersena Sniega karalieni.
Tad, man ļoti patika, ka mani nes rokās, vai, īpaši pičupaunā un pirmoreizi man salūza sirsniņa, kad tēvs stingri pateica, ka vairs nenesīs, ka jāstaigā pašai, ka es par lielu priekš nešanas uz rokām. Un tad es vēl ilgi praktizēju iet un apstāties un viltīgi teikt - mani spēciņi atstāja, panes! Bet viņš vienmēr teica stingru nē (mamma nesa vienmēr, pukojās, bet nesa tāpat).
Tas pats ar sosku. Es kā Simsonu Megija dievināju savas n tās `soskas` ( kā to sauca mūsu ģimenē) un vienreiz Jūrmalā Majoros, tēvs stingri pateica, viss pietiek, lai paliek jūrā, jo laiks atmest, viņš man parādīs kā celt 'pilis' toties. Vēl tagad piejūras aļģes/sīkie gliemežvāki asociējas ar to reizi.
Tad epizode ar katamarānu. Laikam Dridža ezerā uzskrējām uz sēkļa un tēvs brida iestumt un es sabijos un pateicu: bet, ja tu noslīksi, ko es viena darīšu? Par ko viņš apvainojās, ka es domājot tikai par sevi...
Un tad, kad es vēl rāpoju man ļļoti patika šūpoties uz tēva kājas, kad viņš skatijās `sportu`. Vēl mazliet vēlāk biju eiforijā no laimes, kad es vakaros atspēros ar kājām pret sienu un grūdu viņu ārā no gultas, viņš vienmēr brīnijās kur man tik daudz enerģijas, kādu laiku piespēlēja, un es tikai vēl, vēl, bet viņš vienmēr baidijās, ka es pārāk sabudināšos un nevarēšu aizmigt un aplauza visu kaifu, sakot savu stingro stop. Tagad jāiet gulēt.
Viesnīcā Latvija bija valūtas veikals un pēc pirmā apmeklējuma es pieprasiju spēlēt `valūtas veikalos` ar dolāriem. Tēvs teica, ka aug žagata. "Tas mazais zin, kas labs".
Un, ko stāstija tēvs pats, ka tad, kad mamma mani aizveda 6 mēnešu vecumā uz laukiem Latgalē, pēc 2 nedēļām viņam piebraucot, es esot uz viņu skatijusies ar neuzticību it kā neatpazīstot, ar skatienu `kas tas par onkuli` un sāku raudāt. Viņš to paņēma ļoti personiski un mazliet apvainojās... tas esmu es, tavs tētis.
;*
Pie krii ierakstiju par rudzīti un sagribējās attīstīt domu par krokodīliem.
Nav šajā pasaulē nekā baisāka par neglītām un/vai aprobežotām sievietēm, kurām dzīvē eksistē problēma "kā noturēt vīrieti". Un vīriešiem, kas ir spiesti izvēles iespēju trūkuma dēļ - ar šīm sievietēm "būt kopā". Te ir sakne gan sadzīves alkoholismam, ārlaulības bastardiem ar anonīmiem tēviem, alimentu medībām un visām citām sūddrāmām, pie kā parasti vēršas pie "psihoterapeita". Jo tie nabaga bērni parasti ir vienīgā līme, kas saur kopā un bezgalīgā sieviešu vajadzība pēc dajebkādas atzīšanas, jebkādā formā, pat, ja sit pa seju.
Un vēl es pilnīgi solodarizējos ar rudzīti nepatikā pret sociāli aktīvām sievietēm, kas bruņotas ar kaut kādu Viedokli - to nepārtraukti tiražē un krīt uz nerviem ar nolūku, tb trollē. (Vienīgais izņēmums, ja šis trollings ir baudāms vai nu vizuāli, vai saturiski).
Tas slavenais jaunā viļņa liberālisms principā ir: neglīto un stulbo problēmas un veidi kā ar to sadzīvot, plus ar svēto virsuzdevumu Piespiest sevi - tādu stulbu un baisu mīlēt, vai sliktākajā gadijumā vismaz cienīt lol. Ja nekā savādāk, tad kaut vai baidīties... Vispār, lai rudzītim laba veselība un lai labi tirgojās!
Nu, tā...atkal 25. Uznāca garastāvoklis "varētu kaut ko ierakstīt cibā". Lates posts - skučnaja kartina, tuči bez konca... Toties man ir tik labi kā nekad un kas vissvarīgākais - nejūtos par to slikti.
Apsveru variantu attaisīt FB profilu, bet attur potenciālā atkarība un iespējamais kārdinājums neuzvesties, kā arī negribās nevienu apvainot ar klaju ignorēšanu. Mani standarti ir tādi kādi tie ir un citu nebūs. Visādi citādi - es joprojām turpinu būt mīļš bērniņš.
Kam esmu trū ticējusi, kam ne pārāk mediju un kultūrkoda iepaidā.
1)Reāli jaunībā esmu ticējusi atmodas demokrātu propagandai, ka latvijas ierindas iedzīvotāji spēj pašorganizēties un koriģēt politiskos procesus, par ko man ir kauns. Kā totāla idiote ticēju visai tai "tautas kalpu" retorikai utml. Pat, ja tas bija jaunības naivums, vienalga kauns.
2)Reliģija/kristietība - Rakstiem neesmu ticējusi Burtiski apzinātā vecumā nekad, varbūt tikai simboliski līdz kādai klasei 5. Visām fiziskajām augšāmcelšanām, otrreizējām atnākšanām, reālai ellei un debesīm pēcnāves dzīvē. Jūdkristīgais man vienmēr radīja pārāk lielu asociāciju ar eposu un leģendu kā lieteratūras žanru ar politisku nokrāsu. Par to man nav ne kauns, ne lepnums.
3)Jaunībā tiešām jutu dziļu sāpi par latviešu deportācijām, dziļi nīdu psr un viss klasiskais koferis, ko toreiz bija modē just katram "Latvietim". Tās bija tīras emocijas un tas ir saprotami - arī par to man nav ne kauns, ne lepnums - tas ir dabiski un instinktīvi.
4)Nekad nav bijusi nepatika pret krieviem latvijā, ko kultivē nacionālie, pat tiem, kas uzliek uz latviešiem un lv valodu. Laikam tāpēc, ka dziļi apziņā es zināju, ka latvija ir mākslīgs veidojums, nav Reāli suverēns, pārāk maziņš un tāpat lemts mūžīgai ceļošanai no eiropas paspārnes,tad krievijas, atkal eiropas, atkal krievijas. Par šo man nav kauns.
5)Feminisma propaganda mani nekad nav cepījusi pa dzīvo. Jo vienmēr esmu jutusi, ka ir principiāla atšķirība start jēdzieniem siev./vīr līdztiesība (ir ok) un līdzvērtība (nav taisnība). Šo līniju liecu pat tad, kad reti kurš vīrietis skaļi uzdrīkstējās teikt kaut ko klaji "seksisku" (ap 2000-o bija pat tāds kā trends sievietes glorificēt, bet vīriešus zīmēt kā vājus, tizlus, pat pastulbus utt., zem kā pat daudzi vīrieši pat bija gatavi parakstīties).
6)Nacisms man simpatizēja periodiski. Pārsvarā kā pretreakcijas. Nekaunos.
7)Politkorektums. Tad, kad tas bija modē, ignorēju to. Ne apzināti, bet no dabas, jo man nav filtru - ko redzu, to saku. Ne lepojos, ne kaunos. Neitrāli.
8)Latvija ES. Biju par, jo gribēju, lai latvija nedaudz paceļas sadzīves komforta ziņā, estētiski un ekonomiski. Toties paralēli bija kauns par to, ka latvieši ES centros ir melnstrādnieki. Un māca šaubas, ka latvija noturēsies un pārāk neizsaimniekos fondu naudu. Ceru, ka es beigšos ātrāk, nekā piedzīvošu sliktāko scenāriju piepildīšanos kā sekas šim. Par šo ir tikai skumji.
9)Ģimenes vērtības. Kā nenomirt vienam, nekas labāks nav izdomāts, bet tā kā ģimenes vērtību skaļākie aģitatori un ideologi vienmēr ir bijuši elites alfa homoseksuāļi, vienmēr ir bijusi liela skepse pret šo politiskās manipulācijas saukli "ģimenes vērtības". Skan skaisti, bet tuvplānā...labāk nomirt jaunam. Nekaunos.
10)Bēgļu jautājums pagaidām nav nodefinēts viennozīmīgi, bēgļu iepludināšana un velkomēšana manuprāt radīta jauno vēlēšanu viļņa projektu apkalpošanai, ar nolūku radīt jaunu politiskā populisma kontentu vienam mērķim - skaldi un valdi. Ikdienā par bēgļiem nedomāju.
Latvijas kā valsts liktenis mani rūp tikai sentimentāli, ne reāli. Nekaunos. Resp., vienīgais par ko kauns, ka ticēju demokrātijai reāli, nevis tikai kā deklarācijai.
Nu, labi, par 18 novembra patriotisko lāpu gājienu - ar Rimi nopērkamajām "lāpām" - no ķīnas bambusa un degšķidruma bunduli - kaut kā jau atdzisu. Kaut nenopriecāties. Vakar uzzinu, ka maximas upuru piemiņai gaisā tika palaisti 18 balti piepūšamie baloni, bojāgājušo skaita piemiņai. Balons kā dvēseles simbols - tas ir oriģināli.
Atkal pie estētikas...man viens no estētiskajiem biediem ir sievietes ierēdnes tā saucamajos bikškostīmos, īpaši ar pērļu krellēm, ar tā saucami ieveidotu frizūru Vismaz no šī aspekta klintone vairs nerēgosies un nekašmarīs manas estētiskās jūtas. Ja Tramps savu tonalku lieto minimāli un valda pār mīmiku (kā to varēja redzēt viņa pirmajā ofic. uzrunā), tad skatīties jau gandrīz ciešami. Tikai mūžīgā sarkanā kaklasaite reāli tulzno acis. (Nekas nav labāks par gaiši zilu kreklu ar tumši zilu kaklasaiti). Matu mulāža gan runā pati par sevi un ir asā konfliktā ar viņa alfa male pretenzijām. Atgādina vecu pidaru.
Visādi citādi pilnīgi pofig. Prezidentam tā pat nekādas nopietnas varas nav, tās ir runājošas galvas mediju vajadzībām, kostimēts teātris, jo reālie varas turētāji un politikas autori ir aizkadrā un neticu arī demokrātisku vēlēšanu eksistencei. Tikai idiots var dievināt vai nīst kaut kādu tur publisku "politiķi". Tas ir tas pats, kas fanot vai nefanot par aktieri - izpildītāju. Tas pats attiecas uz reliģiskajiem darbiniekiem, no priesteriem līdz pāvestiem. Vienīgā mana prasība - izskataties adekvāti. Jo svarīgi ir nevis kas, bet KĀ!
Starp citu, man vispār ir aizdomas, ka Tramps ir kaut kāds mediju produkts, nevis reāls uzņēmējs. Kaut kāda Parisa Hiltone No2. Tāda pati aizdoma man ir par Hokingu. Caur paralizētu, mēmu invalīdu var tiražēt jebko. Atliek tikai uzturēt autoritātes statusu caur tiem pašiem medijiem, bet tā jau cita aizdoma, ko vērts papētīt sīkāk.
Resp. manis pēc Trampa administrācija un armijas galvas varētu sākt karu ar krieviju, atļaut krievijai anektēt latviju, likvidēt eiropas savienību, sākt reāli vajāt un atšaudīt visas feministes un visu LGBT sadraudzību, pasludinot par sabiedrībai kaitīgiem elementiem un tad paskatīties kā tauta visā vaino to pašu nelaimīgo Trampu.
Rudens rīta tumsa = portāls uz bērnības traumas flešbeku. Ja es pamostos un ārā ir tumšs, tas mani sekundes simtdaļā aiznes uz šausmu koridoriem no bērnības, kad mani ziemas nakts melnumā vilka uz bērnudārzu. Neesmu dzejniece, tās sajūtas nav aprakstāmas. Tevi nez kāpēc izrauj no siltas paradīzes un izdzen elles tumsā un aukstumā, tādos brīžos ir sajūta: dievs tevi ir atstājis.
В России надо долго жить,
K nenoturējās trendam un pa šito laiku atlaidis normālu birsti, tb bārdu. Pirmais, ko es izdariju - pārkāpu pirmo bārdas tabū bausli - bez atļaujas prasīšanas impulsīvi iegrābos tajā, tipa pabužināt. Bārda, ja ir vienmērīga, manāmi kopta mani nenormāli ieper. Īpaši tumša.
-Kā tu ēd? Un bučojies? Jeb abus esi atmetis, jo tagad esi skarbs, bezkaislīgs un vieds, ha ha...
Čalis kaut ko sāka vēstīt, bet vienīgais ko es tajā brīdī ievēroju, ka pilna bārda noslēpj 50% mīmikas un rodas sajūta, ka džeks kaut ko slēpj. Nu, nafig pilsētas dzīvniekam bārda? Tā kā es cilvēkus vairs cenšos netrollēt, nesāku pratināt.
p.s jūrmala tukša kā leļļu māju pilsētiņa un pludmales darbinieks teica, ka ar nākošo gadu pludmales uzturēšanai EU naudu vairs nedos.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)