Nu, tā, ko lai saka. Sēžu randiņā ar čali (2 m) atslābinājos un nevilšus sāku kā draudzenei stāstīt savus interneta iepazīšanās medniecības stāstus un bildes rādīt. Viņš paliek nopietns, sagumst un neizpratnē jautā - kāpēc tu man to stāsti un rādi? Es tā, nu, kā - dalos ar tevi pieredzē... Viņš negribot zināt...Tagad atceroties, kauns par sevi :/ (man visu laiku sev jāatgādina, ka cilvēkiem ir arī jūtas) :)
Tagad aizdomājos, vai esmu greizsirdīga...Man ir drīzāk sekojoši - ja meitene ir skaista, vai savādāk kaut kas foršs - tad es priecājos par labu gaumi un greizsirdīga neesmu, pazemīgi varu paiet maliņā. Ja meitene ir meh pēc izskata, vai nesaistoša pēc personības, vai kā savādāk man subjektīvi necepī, tad es tikai paraustu plecus, sak - nez ko viņš viņā saskata un novēršos, negribot nemaz iedziļināties.
Tagad sāku saprast islama daudzsievības niansi, kad precēt vēl vienu var tikai ar pirmās sievas akceptu un svētību!
Bet man nekad nav bijis pamats greizsirdībai...vienīgi, kad bija attiecības ar J. (kad vēl biju jauna un dumja, lai vispār attiecībās iesaistītos, kad vēl bija pašapziņas kompleksi) - man riktīgi besija viņa daba visiem izpatikt, un viņa tendence pieglaimoties un būt stāvā starā un fanot par kaut kādu manā skatījumā "parastu" cilvēku! Ui, labi, ka tas viss aiz muguras! Lai dzīvo Brīvība!
Bīns grillē Eltonu! :))
https://www.youtube.com/watch?v=Nl0Hqlb
Eltons Džons šeit drusku līdzīgs Robertam Daunijam junioram (pēc Černobiļas gan) :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |