Es uzskatu, ka bērniem mammas tikai kaitē. Ideālā gadijumā par bērnu kopš dzimšanas rūpējās laba, profesionāla aukle, visi vienojās par audzināšanas programmu un idejisko ievirzienu, mamma figurē blakus, bet ar mēru. Mamma nekrīt uz nerviem bērniem un bērni - mammai. Abi - tētis un mamma toties vienmēr ir emocionāli pieejami. Tad, kad es novēroju to ņemtni bezaukļu režīmā - es vienkārši nesaprotu. Can`t relate, tā teikt. Un godīgi sakot, man prakse, ka bērni vecākus kādreiz uzrunāja uz "jūs", liekas ļoti pareiza.
Pizza Hut simpātisks picas piegādātājs, bet biezā amerikāņu aka deep dish - manā izpratnē nearko neatšķiras no skolas ēdnīcas `picas` mkroviļņu varianta. Picai ir jābūt plānai, imho.
Viena diena manā mūžā - pamosties savas mīļākās mūzikas pavadijumā, tad pastrīdēties ar vecākiem pa telefonu, tad paskatīties kaut ko no kino, tad apēst kaut ko garšīgu, tad iet iedzert kaut ko relaksējošu, tad pa veikaliem, tad pārvērst tinderi par savu čata istabu, tad saņemt mīlestības apliecinājumus no Saūda Arābijas miljonāriem (kas izskatās kā grieķu dievi), tad ielūrēt - kas manā mīļotajā cibā, tad atkal iedzert kaut ko relaksējošu, tad atkal pačatot ar Itāļu instagrammas zvaigznēm, tad izdomāt iet ārā uzpīpēt un iedzert drusku kaut ko enerģijai, sapīpēt ar kaimiņu, tad apēst kaut ko garšīgu, tad nokaunēties cik ļoti pārņemta ar sevi esmu, tad tomēr izdomāt, ka esmu tikai objektīva, tad atkal pastrīdēties ar vecākiem, tad nonākt pie secinājuma, ka laikam kaut ko gribu, be nezinu ko, tad pameklēt kaut ko no mūzikas, tad domāt, ka vajadzētu tā kā pagulēt, bet miegs nenāk, paskumt cik riebīgā klimatā dzīvoju, pasapņot kā būtu, ja būtu, tad censties pieņemt Lēmumu, tad saprast, ka rīt būs jauna diena un tad jau gan jau...un pačatot ar zēniem, tad atkal sevī iemīlēties un nobučot sevi spogulī!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |