Bridžita

labākā vārdadiena manā mūžā. esmu nogurusi no šī vārda, bet paldies tiēšām patiess!

nevaru pat aprakstīt, par cik daudzām lietām pateicos, tās visas kopsummā un katra atsevišķi mani padara par vislaimīgāko Bridžitu pasaulē.

pat sniegs atnāca no visas pasaules pie mums. pat kravas vilciens atbrauca, lai nostātos ceļā.

tizlums laikam ir uz mūžu, bet man šķiet, ka tieši tizlie neveikļi mēs esam vislaimīgākie :D.

PALDIES JUMS, MĪĻIE, man prieks, ka man apkārt ir tādi jaukumiņi! :)

                                      

 

bļeģ, man ir apnicis uz to skatīties un pārdzīvot! viss, no šīs dienas nekādu cerību un pārdzīvojumu!

esmu atvērusi laimīgās durvis un nu iešu tikai uz priekšu, tās ir aizslēgtas un atpakaļceļa vairs nav, viss notiek tā, kā tam jānotiek.

galvenais ir pašiedvesma - esmu laimīga!!

jo nekas nevar Tevi grauzt tik ļoti, kā redzēt smaidu manā sejā un to, ka man ir vienalga.

                              

                                                     YES!

šodien beidzot nokritu, pirmoreiz pa visu ziemu. skatoties uz manu tizlumu, tas ir pārsteidzoši. nenokritu pašās slīdīgajās dienās, tieši šodien, uz kaut kāda kalniņa, uz kura neviens cits laikam nemūžam nenokristu. tas bija jautri, atstāju savas rokas nospiedumu sniegā. :D nesen vēl tieši brīnījos, ka vēl ne reizi neesmu nokritusi :D

tiktiktiktiktik skaists balts sniedziņš. to, ko nav skārusi cilvēka kāja, br.

pēdējās dienas ir vienkārši foršas! 2. un 1. vieta dejās, mīļie cilvēki, tādas diezgan čilīgās brīvdienas bez mocīšanās pie zpd.

 laikam pētīt fotografēšanu man patīk daudz labāk, ceļošanā nav ko pētīt, tā ir vienkārši jābauda.

starp citu, kādam nav idejas, pa kādu otrpus Vidusjūras valsti būtu visforšāk ceļot?

                            

Cik labi, ar tevi var neizlikties,
Es tikai ar tevi gribu tikties,
Es gribu, lai tikai tu manī skaties, -
Kad tu manī skaties, es esmu patiess.                                                         

Kad tu manī skaties, es esmu patiess,
Mūsu dzīvē vēl simtiem vilcienu aties
Un tūkstošiem jūdžu būs jāiet vēl kājām
Un varbūt bez ūdens, bez sāls un bez mājām.

Bez ceļa, bez ūdens, bez sāls un bez mājām
Man liekas, mēs tūkstošiem jūdžu jau gājām.
Tavs skatiens bij traks, un tavs skatiens bij prātīgs,
Tavs augums kā rudzu maize bij sātīgs.

Tavs augums kā rudzu maize ir sātīgs,
Ta zeme, ko min tavas kājas, man patiks,
Pat sviedriem un asinīm saindēta
Tā zeme, ko min tavas kājas, būs svēta.

Šī zeme, ko min tavas kājas būs svēta.
Balti ķirši un sarkanas rozes zied sētā.
Kā laiku un telpu, un bezgalību
Es tevi gribu.

/imants ziedonis/

man jau patīk, ka pie -17 mums atslēgs apkuri, jo, redziet, ir kkāda avārija, brr.

tas būtu ļoti traki pēdējā brīdī, mēnesi pirms nodošanas mainīt zinātniskipētnieciskādarba tēmu uz kaut ko pilnīgi citu?
FOTOGRĀFĒŠANAS VĒSTURE UN ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

                      

zpd mani ar laiku nogalinās, nesakiet, ka arī jums februāra beigas šķiet draudīgi tuvu.

šodien uzorganizētais alias čempionāts izvērtās tīri okei, pat nedaudz prieks, vairāk jau nu par to, ka kaut kas ir labi pabeigts.

šī nedēļa bija jocīgi briesmīga, nākamā solās būt ļoti olimpiska, veiksmi man, tā nu gan man noderētu

slava Piparkūkai un Egijai un iron maiden un Lindai dažreiz rammstein un visiem pārējiem čabulīšiem un sabužinājamajiem un tam, kurš  izgudroja mandarīnus un sviesta cibu, lai es te varētu bezgalīgi muļķīgi vārīties

  

                                   

viļņiem nav svarīgi, kur tie sākas un kur - beidzas. vai kāds pēta, no kā tie radušies? vai kāds pēta to noderīgumu un ilgumu?

viļņus mēra priekā, smaidos, smieklos, šļakatās un pielietās vasaras dienās.

varbūt arī mīlestība ir kā viļņi, tā nāk un aiziet, aizejot aiz sevis atstāj drupas un asaras, sagrauj to, kas nav uzbūvējis aizsargmūri. varbūt arī to ir jāmēra nevis sākumā un beigās, noderīgumā un izcelsmē, bet gan priekā, apskāvienos, asarās, skatienos un mīlestības pielietos mirkļos.

šodien ir TIK skaista diena. es ienīstu to, ka man ir auksti. būtu ideāli, ja es varētu vienkārši sēdēt sniegā ar mīļu cilvēku un baudīt esības prieku, tieši tādu, kādu es to izjutu šodien, bez nosacījumiem un traucējumiem. tādu, kas nāktu tieši no manis. bet mani aukstuma uztveršanas receptori ir vārguļi, un mani mati sirmo. sasalst pat mans neizmērojamais prieks.

dažreiz paliek žēl, ka ir izgudrota tehnika, mašīnas, elektrība un visādi citādi mehāniski zvēri. viņi ar saviem izpūtējiem un smirdīgajiem dūmu mutuļiem izjauc visu skaistumu, ar savām riepīgajām ķetnām izposta visu baltumu, šķīstumu, pārvērzdami to pelēkā bezformas putrā. cilvēki nemitīgi kaut kur steidzas, skrien, mums nav laika pašiem sev, kur nu vēl saskatīt uzmundrinošu smaidu, aukstas rokas, kas meklē tieši mūs katru, saskatīt acu skatienu. ar katru pikseli un gigabaitu mēs attālinamies aizvien tālāk un tālāk viens no otra.

 

jauns gads jauna dzīve? nu nezinu nezinu. ēst man gribās tik ļoti, cik iepriekš, ja ne vairāk (giggle) es varētu kļūt par ēdāju, kad izaugtu, ja būtu ķads muļķītis, kas man par to maksātu. :D tad es ēstu ēstu ēstu un, cerams, varētu iziet caur durvīm.

ēdot, es apēdu visas sliktās emocijas. man patīk! un ziniet ko? es to arī darīšu! nekas, ka nedaudz neatbildīs tam, ko apņēmos Jaunajā gadā, bet tas tomēr izpilda svarīgāku apņemšanos - baudīt dzīvi!

ne miglainos rītos,
ne saules pielietos vakaros,
es neesmu zudusi,
es neapmaldos,
es neapžilbstu,
ja sirdī glabāju tavu smaidu.

tavs skatiens sirdī un prātā
liek noticēt: "dzīve ir skaista!"
ne tumšos nostūros,
ne lietainos mijkrēšļos,
es nepaklūpu,
ja sirdī glabāju tavu skatienu

tavas rokas liek man ticēt
mīlestībai un dzīvei
pacelt galvu un visu spēt
itin visu spēt
izņemot tevi
izņemot vienīgi tevi

tu turpini būt neatrisināma mīkla
tavas acis, smaids un domas
tavas sirds durvis ir ciet
un atslēgas jau ir paņemtas

pat nezinu, vai vēlos to
varbūt ne visām durvīm jābūt atvērtām
ne visiem vārdiem pateiktiem

vienkārši paliec
paliec par sauli ziemas rītā
paliec par gaismu tuneļa galā
un neizdziesti
paliec tur, kur esi
aizver aics un nekusties
varbūt uz mirkli vienu
notiks brīnums
tas nojauks neispējamības sienu
un blakus sev tu ieraudzīsi mani

vienkārši turpini darīt mani laimīgu
un aizmirsti, ka spēj mani salauzt.

viss. vairs nekādu asaru un slikto, nomācošo domiņu. man ir prieks! prieks par sauli, par salu, par cilvēku skatieniem un smaidiem. man apkārt ir tik daudz cilvēku, tas, kas būs tā vērts, neliks tev raudāt. arī tramvajs vienmēr pienāk nākamais. :) veiksmi Jums! :)