ir tik jocīgi, ka man vienīgajai kaut kas pašlaik notiekošajā liekas ačgārni un sāpīgi
viļņiem nav svarīgi, kur tie sākas un kur - beidzas. vai kāds pēta, no kā tie radušies? vai kāds pēta to noderīgumu un ilgumu?
viļņus mēra priekā, smaidos, smieklos, šļakatās un pielietās vasaras dienās.
varbūt arī mīlestība ir kā viļņi, tā nāk un aiziet, aizejot aiz sevis atstāj drupas un asaras, sagrauj to, kas nav uzbūvējis aizsargmūri. varbūt arī to ir jāmēra nevis sākumā un beigās, noderīgumā un izcelsmē, bet gan priekā, apskāvienos, asarās, skatienos un mīlestības pielietos mirkļos. 
Mūzika: |
the kooks - seaside |