kā, pie velna, var runāt par cīņu pret datoratkarību, ja VISS tagad ir tik ļoti datorizēts? pat skolā mūs piesien datoriem.
pat nedzīvojot tajā laikmetā, es sāku ilgoties pēc pasta baložiem, vēstulēm, sirsnīgām, nevis kodolīgām attiecībām, kur katrs cenšas dabūt savu labumu, pēc smaidiem, nevis :), pēc valodas un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi - pēc cilvēka.
