Bridžita

baltā nakts.

perfekti. kā gan es visus iepriekšējos gadus to esmu laidusi garām?

uz jautājumu "kas Tev vislabāk patika?", es nevaru atbildēt - tas kultūras pasākums vai kāds cits. uz šo jautājumu es atbildu: sēdēšana pie pašas Daugavas pusnaktī, kāju šūpošana, naksnīgās gaismas un vilinoši tumšais ūdens. tā vien gribas pārbaudīt, cik silts ūdens, bet bail jau ir no nezināmā.

Rīga ir dievīga naktī. es tāaa gribētu dzīvot centrā,vismaz pāris reizes, un tad vakaros ietu un vienkārši sēdētu uz kāpnītēm pie likteņupes.

protams, biju arī visādos citādos pasākumos! bijām satori, fantastiska vieta, bet vairāk par visu man patika nevis paši jauno autoru darbu lasījumi, bet mūzika - elektriskā ģitāra, tas ierakstītājs, kurš pēc tam atskaņo ierakstīto skaņu. aaa, varētu sēdēt un klausīties ļoti ilgi. varbūt arī tāpēc, ka tas tik ļoti atgādina Viņu. ak, es muļķa romantiķe.

pēc tam bijām jauno režisoru kino. ehh, tik daudz cilvēku vienā kinozālē, nekad nebiju redzējusi. pati sēdēju uz trešās kāpnītes un ik pa laikam vajadzēja vēl ciešāk sastumties. prom tikt - ekstrēmi. iespaidīga filma par vīrieti, kuram katra diena ir kā iepriekšējā, tik mehāniski un datorizēti, rūpnieciski, sterili un briesmīgi. katru dienu viņš apzīmogo 3000 kastes, katru dienu viens un tas pats, viens un tas pats, viens un tas pats. līdz mazs kukainītis izmaina viņa dzīvi, un viņš saprot, ka ārpus viņa mehanizētās pasaulītes ir arī kāds cits. ir par ko padomāt. bija vēl pāris superīgas filmas, prieks, ka Latvijā tiek fillmēts kaut kas tik ideāls, taču par citām gan bija: "ak jel"

biju arī spīķeros, berga bazārā, otrajā elpā, kultūras koledžā, vēl un vēl, un vēl.

nakšņoju īstas literatūrzinātnieces dzīvoklī, skaisti, mājīgi un jauki.

prieks, ka piedzīvoju šo nakti, prieks, ka neaizbraucu nekur prom, prieks, ka Latvijā ir šādi pasākumi! tiem, kas to nepiedzīvoja, noteikti aizbrauciet nākamgad! ir tā vērts! :)

  

rīt jau skoliņa. un dejas, virpulis var sākties! nav jau tā, ka nepatīk. bet pietrūkst kaut kā vai drīzāk kāda.