- restart
- 18.9.08 13:15
- Viens draugs stāsta, ka kalnos kāpt nemaz neesot tik skaisti, kā tas bildēs izskatās - smaidīgs alpīnists, žilbinoši baltas kalnu virsotnes un karodziņi, ļaušanās filozofiskām paŗdomām kraujas malā.
Pēc 3000, vai 4000 metru augstuma sākas nebeidzamas fiziskas mokas - galvas reibšana, vemšana, caureja, ģībiens, bezspēks un viss pārējais, kas vien var piemeklēt - ir cilvēki, kas vienkāršī šādā augstumā sāk pat ne eksistēt, bet tikai veģetēt.
Bet skaistums jau neesot virsotnēs, bet tajā, kas sagaida nokāpjot lejā - pēc tādiem fiziskiem un morāliem pārbaudījumiem dzīve tiek pilnībā restartēta ... - 2 rakstakas uz sirds?
- 18.9.08 15:19
-
1. Lai kāptu lielā augstumā, cilvēkam ir fiziski jātrenējas un savs organisms jānorūda un jāpieradina skābekļa trūkumam
2. Un par tām filozofiskām pārdomām gribu nepiekrist, tās pašas uzrodas, un cilvēki smaida, jo viņi ir laimīgi, ka ir to izdarījuši.
un pēc tam restartējas :) - Atbildēt
- 18.9.08 15:27
-
Es esmu tikai stāstnieks, pati neesmu kāpusi kalnā augstāk par 1500 metriem :)
- Atbildēt