Es neatceros tavas tīrās drēbes,
Es baidos zināt, cik ir pulkstens,
Man starp kājām aug sēnes.
Man naktī pāri ielai pāriet brālis,
Pret rītu māsa viņu nošauj.
Acis piebirst ar sāli.

Lai ko es domāju, lai kur es braucu,
Man galvā Nirvānas mati,
Varbūt arī tu pati.
Netīrajā ūdens malā
Zari raksta, kā tie aug.
Es sauli ieelpoju...

Roberts Gobziņš — Nirvānas mati