paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

pavasaris nāk, bet es nekustu ārā no mājas jau otro dienu. ja nevajadzētu iegādāt pienu 'n stuff, nedarītu to arī šodien, tikai friends, cigoriņu kafija un sega. citādi - piepildīta nedēļa. cita starpā biju arī Purvīša balvas izstādi aplūkot, bet par to laikam gribēšu atsevišķi uzrakstīt.
vakar mēģināju iedzīt iekavēto xfactoru, bet nets tik lēns, ka sanāk vienas vienīgas sirdssāpes, turklāt Patrīcija ir ārā, neliela vilšanās. un atklāsme: nelabais kārdinātājs nav kaut kāds creep at ragiem un dakšām vai gluma pretīga čūska, bet gan stalts īrs ar žilbinoši zilām acīm un vēl žilbinošāku laulības gredzenu pirkstā. so much for that.
bet marts griežas uz otru pusi, kļūst silti (un piekāš to parodiju par sniegu), dārzeņu stenda laiks sarūk acīmredzami. daudz laika pavadu browsojot blogus un aizraujos, beidzot tieku pie friends piektās sezonas, nevaru saņemties dzīvokļa megatīrīšanai, mēģinu pieradināt kubu, piramīdu un konusu. kā jau tas notiek. labs marts, labs pavasaris.

ar visiem aukstumiem, atkušņiem un kakla sāpēm februāra otrā puse un marta pirmās dienas ir bijis viens varens laiks.
pilnīgi nejauši noskatījos "mirušās dvēseles" un tikpat nejauši izbaudīju, jo sākumā šķita ka būs kārtējais pārkonceptuālais sviests, kurā režisors tīksminās pats par sevi. bet aktierspēle un humors bija tieši savā vietā, smējos no sirds un no sirds domāju par Lietām. iemalkoju vēl kādu kočiņu kultūras un atkal gluži nejauši uzzināju par pasākumu, kurā esmu izlēmusi būt un piedalīties. tāpēc, ka interesanti. vislielākais prieks nenoliedzami par to, ka ieslodzījuma laiks dārzeņu stendā negaidīti sarucis līdz pavisam izciešamam dienu skaitam. un pēc tam jau būs aprīlis ar jaunām vēsmām un, jā, arī jauniem izaicinājumiem, bet es jūtu un zinu, ka varu to celt un nest, un labi nest pie tam!
uzzibsnī tā sajūta, kad redzu sevi harmoniski iekļaujamies visuma shēmā, kad uz vienu netveramu sekundi šķiet, ka esmu pamodusies un apjautusi kādu Patiesību, ka universs ir tepat, ap mani un manī un es esmu universā, un viss Notiek, un ir tik labi. pēdējo nedēļu laikā šo brīžu man ir bijis vairāk nekā, iespējams, pēdējā pusgada laikā. paldies, univers. man patīk.
vanna ar skuju ekstraktu, jūras sāli un pilienu apelsīnu eļļas, kā piejūras mežā ieklīdis apelsīns. mans veids kā svinēt un arī būt šādā piektā marta vakarā, kad nedefinēts gaisā virmo pavasaris, bet sniegs un drēgnums vēl tepat, atgādina par to, kādos platuma grādos dzīvojam. bet es nemaz neskaišos uz sniegu, jo tā ir viņa vieta un uzdevums marta sākumā - pārbaudīt un mācīt gaidīt pavasari, es uzsmaidu sniegam un iegrimstu apelsīnu priedēs.

tas nu reiz ir noticis - es šodien esmu nevis klusi burkšķošā kaimiņiene-piepe, bet TROKŠŅAINĀ kaimiņiene-egoiste. jūtos nepārspējami stilīga :D bet īstenībā tas arī nedaudz muļķīgi... jaunajam britam ir problēma ar troksni manā dzīvoklī (!), man vēlu naktī skaļi esot ieslēgts tv, kā arī es pārāk skaļi staigājot (!wtf???!). īsti neprecizēju, vai staigāšana viņam traucē tieši vakarstundās, vai arī mani rīta soļi sagādā problēmas. goodness me. tagad sēžu dīvānā, tv izslēgts, fawlty towers klausos austiņās (īstajā laikā nopirku!), nez kas notiks, ja es pārāk skaļi iesmiešos, to viņš arī droši vien dzirdēs un nāks klauvēdams :D vispār, ja es visu sarunas laiku nebūtu pavadījusi aizdurvē, ar galvu durvju spraugā (lai viņš neredz pārāk daudz no dzīvokļa+faktu, ka jau esmu naktstērpā), tas varētu būt pat seriāla cienīgi. gandrīz vai jāuzkrāsojas un jāuzgriež tv, lai viņš atkal nāk sūdzēties :D