paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

Post a comment

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Vilis Daudziņš saka: laiks aiziet, bet netiek piefiksēts. Kā tad iekonservēt laiku? Tik daudz kas tiek aizmirsts, bet ļoti daudz kas uzpeld neaicināts. Un šis laiks, kurā es esmu - laiks, kad bail pārāk daudz domāt, lai nebūtu pārāk skumji. Šajā laikā, kad civilizētā pasaule ir iesprostota savas civilizētības slazdā, kāda ir nozīme un vērtība tam, ko es šaja dienā padomāju/piedzīvoju/apēdu/pārdzīvoju/uzvarēju? Nozīme varbūt ir manā mazajā universā, kur veseli nedēļu strēķi ir kā miglaina putra, kura izslīdējusi caur pirkstiem neizjusta, nepiedzīvota, nepiefiksēta. Savukārt viens vārds, pilnīgi ārpus konteksta, spēj pārcelt mani atkal viļņojošu jūtu atmiņās, ar smalkām detaļām, kas nekad nebija fiksētas, bet šķiet, ka jebkurā mirklī tās ir pieejamas no atmiņas apcirkņiem, ne lūgtas, ne aicinātas. Ak, laiks.
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:
Powered by Sviesta Ciba