paradoksu karuselis un cukurvates smiekli

pavasaris nāk, bet es nekustu ārā no mājas jau otro dienu. ja nevajadzētu iegādāt pienu 'n stuff, nedarītu to arī šodien, tikai friends, cigoriņu kafija un sega. citādi - piepildīta nedēļa. cita starpā biju arī Purvīša balvas izstādi aplūkot, bet par to laikam gribēšu atsevišķi uzrakstīt.
vakar mēģināju iedzīt iekavēto xfactoru, bet nets tik lēns, ka sanāk vienas vienīgas sirdssāpes, turklāt Patrīcija ir ārā, neliela vilšanās. un atklāsme: nelabais kārdinātājs nav kaut kāds creep at ragiem un dakšām vai gluma pretīga čūska, bet gan stalts īrs ar žilbinoši zilām acīm un vēl žilbinošāku laulības gredzenu pirkstā. so much for that.
bet marts griežas uz otru pusi, kļūst silti (un piekāš to parodiju par sniegu), dārzeņu stenda laiks sarūk acīmredzami. daudz laika pavadu browsojot blogus un aizraujos, beidzot tieku pie friends piektās sezonas, nevaru saņemties dzīvokļa megatīrīšanai, mēģinu pieradināt kubu, piramīdu un konusu. kā jau tas notiek. labs marts, labs pavasaris.