15

« previous entry | next entry »
Feb. 8th, 2009 | 12:55 am

Raksts Sestdienā (pieejams internetvidē būs rīt) par bēdīgi slaveno Zinātņu akadēmijas augstceltni ļoti sasaucās ar domu, kas iepriekš ienāca prātā, braucot garām Nacionālās bibliotēkas būvlaukumam. Proti, rezultāts ir skaidrs - tā vietā, lai iegūtu jaunākās/svaigākās/jaukākās arhitektūras paraugu, pēc dažiem gadiem Daugavas krastā sliesies tāds kontraversāls veidojums. Tāds kā drusk atsulojies vakardien attaisīts jogurts. Bet par spīti tam - laika gaitā tā māja tiks iemīlēta, kļūs par neatņemamu pilsētas sastāvdaļu un tā. Iespējams, nākamās paaudzes pat būs pateicīgas par tādu ne-perfektu vaibstu pilsētas sejā. Nu, un pašreizējā paaudze būs pateicīga par to, ka episkais celtniecības stāsts galu galā ir beidzies.

links | man ir, ko teikt | Add to Memories


Comments {0}