Friends

Nēģeri nav proto cilvēki. Tie ir cilvēki, kas ir smagi degradējušies no savas oriģinālā formas. Hema pēcteči. Uz viņiem ir lāsts un viņus nav iespējams izārstēt. iemesls kāpēc žīdu propaganda tik ļoti bīda miscegeneation jeb rasu jaukšanos ir, li baltie sabojātu savas asinis ar šiem ghbriesmoņiem. Atceramies, ka šie briesmoņi šeit Eiropā ir pateicoties žīdiem.

Deģi viens otru ēd nost, pat diētisku paradigmu nevajag. Ņirga bočīt. Neatkarīgi no personīgajiem viedoklīšiem, viņi būs pirmie pie sienas, kad viņu saimnieki nolems beidzot "stabilizēt" režīmu un atbrīvotiues no ierindas "revolucionāriem".

Latvijas vadošajos futbola klubos nespēlē teju neviena latvieša. Ja senāk tajos tāpat dominēja krievi, Latvijas krievi, tad tagad pat to tur tikpat kā nav. Nēģeri, kūpinātie un austrumeiropieši, pamatā zema profila ex-dienvidslāvi. Kāda veida cilvēki, ārpus azarspēlmaņiem, dod jākli par šīm komandām?

"Remember kids, January 6 - where elderly people walked between velvet ropes - was a violent insurrection resulting in mass criminal arrests... but this thing happening in France is just peaceful protests about education funding."

Kopolas "The Conversation" nenovērēti kruta filma. Veco laiku golemvuda bez propagandas, bija arī izcili mākslinieciska, kad gribēja. Tematika arī diezgan on the nose par mūsdienu suveilance sistēmu. Interesanti, ka Džīns Hekmans uzņēmās blokbuster versijā par šo pašu tēmu, burtiski spēlējot to pašu čarakteru vecumdienās, tikai seklākā formā, ultrartrillerī iekš 1998ā Enemy Of State. Abos gadījumos tāds kā predictive programming par to, ka Lielais Brālis tevi vēro.

Atšķirība starp monarhiju/jebkuru-vienas-personas-diktatūru un Rietumu liberālo demokrātiju.

Pirmajā persona ir atbildīga par visu. Tai burtiski pieder visa valsts, tās zemes, infrastruktūra un savā ziņā, cilvēki. Līdz ar to jebkas, ko šī persona dara momentāni ietekmē visu pārējo, labi vai slikti, efektīvi vai nolaidīgi. Vienīgais augstākais spēks, kam atbild monarhs ir Dievs un/vai paša sirdsapziņa.
Senatnē vairums monarhu centās būt pragmatiski un efektīvi, jo viņiem nebija motivācija būt citādiem. Populāras revolūcijas, vai starp galma augstmaņiem vai pat zemo plebu, bija reāls drauds monarha varai. Tam vajadzēja iet uz kompromisiem un valdīt taisnīgi, jo tad cilvēki bija mierā un pieņēma tā suverēnu. Sliktu monarhu gadījumos valsts aizgāja haosā, bankrotā un tika citu konkurējošo valstu pakļautas/iekarotas.
Vairums veco laiku monarhi paši bija kareivju kastas varoņi, kas ieguva savu reputāciju caur drosmi un lietpratību. Bija līderi kara laukā un ārpus tā. Viņu lēmumi ietekmēja visus un viņu kļūdas bija katastrofālas ne tikai pakļautajiem, bet pašam. Tāpēc nebija izdevīgi būt hedonistiskam tirānam, ja vien tiešām viss pohuj un yolo.
Atslēgas vārds - atbildība. Lēmumi un sekas.

Otrajā pie varas katrus 4 gadus tiek kaut kādi random cilvēki ar nenosakāmu pagātni un nulle piederības pie jebkāda sociālā, etniskā slāņa vai kastas. Viņu vienīgā atbildība ir pret sevi un saviem sponsoriem/lobiju grupas. Viņi pavada šos 4 vai, ja veicās, varākus ciklus pie varas, lai maksimāli bagātinātu sevi un savu ģimeni, tā, lai nekad vairs nebūtu jāstrādā reālu darbu, izņemot hobiju līmenī. Beigās valsts ir izpostīta, izlaupīta un nodokļu naudas pazudušas, nekas nav izdarīts, kaut kas pat organizēts sliktāk, nekā iepriekš. Šiem cilvēkiem nav nekādas atbildības pret tautu vai kādām punitīvām insitūcijām. Nekas un neviens nesoda viņus par melošanu un blēdībām. Viņi vienkārši aiziet uz citu "darbu", nereti privātās institūcijās, kuras viņus kukuļoja, esot oficiālos amatos.

Pēc šī dizaina visu atbildību par šo noziedzīgo, amorālo, parazītisko elementu darbībām uzņemas "tauta", kas taču "balsoja par viņiem". Cikls atkārtojas perpetuāli.

Nekad neejiet vēlēt "mūsu demokrātijā", pīpl. Jūs piedalāties masveidīgā sevis upurēšanas rituālā. Tā ir māgija, bez pārnestas nozīmes.

Iedomājies kādām vien nešķīstenībām nesamazinātos atbalsts, ja sāktu svilt Epšteina režīma datu centri. Gandrīz vai varētu nodomāt, ka pasaule ārstējas.