subpop - par gaisu

Bremerplatz, Minstere. Pēc nelielas lietus devas atkal spīd saule, un tā rādās, ka arī tuvākajā apkārtnē redzamie cilvēki, priecājoties par negaidīto laikapstākļu pavērsienu, ir gluži vai uzspīdējuši. Laikam neesmu vienīgais, kurš gaida savu autobusu uz Rīgu. Dažas sejas izskatās nudien latviskas. Par savu minējumu pareizumu varēšu pārliecināties tikai tad, kad ieradīsies pats varenais autobuss. Autobuss, kurš turpmākajās apmēram 28 stundās vedīs cauri galvenokārt Polijai. Nav īpašu iebildumu pa reizei šķērsot šo valsti un pārliecināties par poļu māniju izvietot reklāmas visos iespējamos stūros un tādā koncentrācijā, ka normālam cilvēkam varētu būt diezgan neiespējami uztvert, ko katra no tām vēsta. Bet poļi, iespējams, ir apveltīti ar citām maņas īpatnībām, kas man nav saprotamas.
Tikmēr Bremerplacī turpinās rosība. Nē, tie tomēr nebija latvieši, bet gan gādīgie vācu vecāki, kuri sagaidīja savus bērnus, atgriežoties no kaut kurienes.
Priecē takši, kuri visi ir vienādi glītā gaišā kapučīno krāsā un visi ir Mercedes, nekas, ka viens no tiem ir apmēram 30 gadus vecs, Mercedes palieks Mercedes. Tā vien šķiet, ka vācieši ir atraduši ideālo markas un krāsas kombināciju, lai radītu lielu vilinājumu potenciālajā klientā doties braucienā.
***
Pienāk autobuss, un daudz kas paliek neuzrakstīts.