subpop - negaidot un nemanot

es gribēju rakstīt par savu Eurovīzijas top3, bet tad sapratu, ka nav vērts. katrā ziņā pēdējā laika noskaņai vislabāk atbilst ŠĪ dziesma. kāpēc? ne tikai dziedoņa ģeniālā izskata dēļ, ne tikai videoklipa dēļ, kas spēj sajūsmināt, pat nemaz nepiepūloties. arī pašas dziesmas dēļ. tā vienkārši slīd, klejo un citādi ierībina gaisu. pat ne gaisu, bet  apziņu, jeb to, ko katrs saprot ar vārdu  'apziņa'. laikam tā dziesma ir tāda vienkārši nekāda, līdzīgi kā kartupelis zupā, kas vnk papildina kopainu, bet papildina jūtami. vispār interesanti, kā būtu šo gabalu klausīt depresīvā, lejupesošā un vēlsazinkādā noskaņojumā. galīgi jau negribas to pārbaudīt, bet ja nu kādam sanāk, droši var pastāstīt.

planēšana vienmēr rada zināmas bailes par piezemēšanos, jo ir sajūta, ka cilvēka īstā vieta ir uz zemes, nevis kaut kādu gabalu virs. planēt kaut kur gaisā it kā ir kaut kas īpašs, bet patiesībā tā ir pavisam normāla esamība. kāpēc neļaut sev izkāpt pa pirmā stāva logu un tad aizsoļot uz pieturu, atrodoties kādu metru virs bedrēm un bruģa. pavisam droši to ir iespējams izdarīt. ar ko planēšana ir labāka par staigāšanu? laikam ar to, ka ceļā ir drusku mazāk šķēršļu, un lai arī pats varbūt īsti nesaproti virzienu, kur dodies, ir tāda skaidra sajūta, ka esi ceļā. aiz ceļa.

ķeros pie stāsta par dzīvi, kam šis ieraksts no šī brīža tiks veltīts. par dzīvi šobrīd jāraksta tāpēc, ka šajā procesā tiek stāstīts par visu citu, izņemot pašu dzīvi. prāts šobrīd grib domāt par visu citu. tāpēc jasāk domāt, ka dzīve ir trauku mazgāšana. trauku mazgāšana tad, kad vēderā jau ir pāris desmaizes un/vai pastētmaizes un bez īpašām rūpēm var skatīties uz netīru šķīvi, uzpilināt šim trauku mazgājamo līdzekli un tad noberzt tā, ka pāri nepaliek nekas, ja neskaita pašu šķīvi. dzīvot nozīmē mērkt rokas siltā ūdenī nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka ir izdarīta izvēle starp auksto un silto. tie, kas izvēlējušies auksto, lai paliek ārpusē. iespējams, tas ir negodīgi pret viņiem, bet nevaru neko pastāstīt par cilvēkiem, kas savā izlietnē laistās ar aukstu ūdeni. lab, patiesībā jau varu, bet vienkārši negribu. labāk rakstīt par tiem, kuri izdara pareizo izvēli. pareizo izvēli tur, kur tas ir iespējams. jo dzīvot arī nozīmē mērkt rokas tādā ūdenī, kāds tek. tad, kad nevar izvēlēties silto, kad nevis tek, bet pil aukstais.  kā šobrīd straumēm līst siltais ūdens, un rokas ir galīgi sasilušas, atliek vien aizliet kādu sauju ūdens sev aiz apkakles. un sauju ūdens arī tiem(tām), kas lasīs šo ierakstu, hehe.