subpop - Janvāris inc.

Pienācis laiks sabīdīt kādu tekstu, citādi 2010. vai 2017. gada janvārī šķitīs, ka 2008. gada janvārī man ir bijis pavisam maz ko teikt. Tieši šeit. Īstenībā jau būtu vienalga par to, kas un kā man kkāda gada janvārī šķitīs, bet kārtībai jābūt!
Viens no pēdējo nedēļu atslēgvārdiem ir sesija. Kādu laiku iepriekš visnotaļ smīnēju, kad dzirdēju tādas satrauktas runas, cik sesija ir traks pasākums, cik grūti, smagi utt. Šķita, ka 12.klases eksāmeni ir bijis pietiekoši augsts grūtības līmenis, kuru pārvarot, viss nākamais ir ja ne viegla pastaiga, tad tāds neliels pārbaudījums. Nē, tā nav. sesija spēj diezgan būtiski iedarboties uz ē..nervu sistēmu un veselo saprātu. Vairākos brīžos tiešām ir radušās bažas par savu 'prāta skaidrību'.:D Bet garāk izplūst par šo tēmu nav vērts, kā nekā tā lieta ir aiz muguras, nākamā sesija, kura omg omg būs jau pēc pusgada, noteikti šķitīs easy un tādā garā.

Domāju par to, kura tēma būtu cienīga, lai par to turpināto šo neticamo ierakstu. Šķiet, jāuzraksta par rītdienu. Tā kā pirms vieniem naktī sēžot pie pc, jau esmu pa pusei rītdienā, jāvelta kāda rinda tai. Cilvēks no rīta pamostoties un ar pareizo kāju izkāpjot no gultas, noteikti atšķiras no tā cilvēka, kurš, izslēdzis datoru un iztīrījis zobus, dodas pie miera. Baigais slinkums šobrīd domāt, ar ko gan šie abi it kā līdzīgie cilvēki tieši atšķiras. Pirmais, kas nāk prātā, ir nogurums. Fiziskais un garīgais, visāda veida nastas vakara cilvēkam, no kurām nakts laikā ir jāatkratās. Bet diemžēl jāatzīst, ka cilvēki arī no rīta mēdz būt noguruši, pat ja ir godīgi izgulējušies. Vēl cita atšķirība ir tāda, ka no rīta cilvēkiem, šķiet, īpaši nenesas prāts bīdīt ierakstu klabos, draugos un vēl nez kur. Vakaros tā pat ir norma[šis vakars lai tam dzīvs apliecinājums]! Un tīri loģiski var izsecināt, ka no rīta cilvēks vairāk domā par to, ko viņš šodien izdarīs, bet vakarā domā par to, ko ir izdarījis. Arī šis ģeniālais secinājums ne vienmēr būs vietā, jo pēc mežonīga pārtija nākamajā rītā pamostoties ar mežonīgu nelabumu, visticamāk, domas kavēsies pie vakardienas. Runājot par apetīti jeb ēstgribu, ir vislielākā neskaidrība. Šeit laikam nevar atklāt skaidras tendences. Kuram gan negribas ielocīt kādu desmaizi pirms gulētiešanas? Un kuram negribas izdarīt to pašu pamostoties? Kopumā varētu rasties iespaids, ka cilvēks no rīta ne ar ko lāgā neatšķiras no cilvēka vakarā, varbūt tikai niansēs. Bet es esmu pilnīgi drošs, ka tā nu Galīgi nav. Iespējams, pēc kāda laikaposma šeit parādīsies ieraksts ar nedaudz dziļākiem un izsvērtākiem secinājumiem un novērojumiem. Šī tēma nepaliks gaisā karājoties! Jāsaka, man nedaudz žēl to cilvēku, kuri uzdrošināsies lasīt augstāk esošo rindkopu, jo tā ir nedaudz x-īga, kā teiktu kāds cilvēks. Bet galvenais, ka man bija jautri :D

Noslēdzot savu šo ierakstu, gribu izteikt cerību, ka gadskārtējais rītdienas EMGR saiets, kuru es tiešām gaidu ar nepacietību, izdosies. Šīs organizācijas garajā vēsturē neviens pasākums nav bijis neizdevies. Un ik reizi šķiroties, līdzīgi kā slēdzot Olimpiskās spēles, var teikt: 'šis bija labākais pasākums EMGR vēsturē!' Saprotams, ka atbildība tikai pieaug. Vairs nepietiek tikai ar sviestmaizēm, nu jau ir vajadzīgi klāti galdi. To gan šoreiz nebūs, bet es ticu, ka viss pārējais būs kā nākas!