1. Ja zaļi, tad ne mazi. Ja mazi, tad ne zaļi. Tie mazie ir vairāk pelēki.
2. Publiskajā telpā ir vismaz 2 cilvēki (varu padot vārdus un linkus), kas pilnā nopietnībā stāsta par to, ka bijuši uz Marsa, dažādu programmu ietvaros, dažādos vecumos. Un tie "ceļojumi" uz Marsu notiekot kopš 1963. gada, tātad pirms Ārmstrongs spēra skafandra zābaku uz Mēness putekļainās virsmas (esot noticis pa īstam (bet ne tādā veidā kā visi domā)). Ceļošana notiek nevis ar raķetes vai šķīvīša palīdzību, bet ar kādu teleportam līdzīgu risinājumu, sauktu jump-room. Tajā ieiet, duravas aizveras, uz brīdi ir jocīga sajūta vēderā, tas itkā sarautos un mestos slikti, un drīz pēc tam ceļotāji, jeb korektāk lēcēji, ir klāt. Gandrīz acumirklī.
Uz Marsa esot Zemes cilvēkam draudzīga atmosfēra, kuru pašā sākumā ir nedaudz grūtāk (ie)elpot. Uz Marsa esot arī sava vietējā civilizācija. Ne liela, bet tomēr. Kā arī vairāki simti tūkstošu Zemes cilvēku. Pārsvarā visi ņemās pa pazemi.
Nu lūk, tagad zini :)
2. Publiskajā telpā ir vismaz 2 cilvēki (varu padot vārdus un linkus), kas pilnā nopietnībā stāsta par to, ka bijuši uz Marsa, dažādu programmu ietvaros, dažādos vecumos. Un tie "ceļojumi" uz Marsu notiekot kopš 1963. gada, tātad pirms Ārmstrongs spēra skafandra zābaku uz Mēness putekļainās virsmas (esot noticis pa īstam (bet ne tādā veidā kā visi domā)). Ceļošana notiek nevis ar raķetes vai šķīvīša palīdzību, bet ar kādu teleportam līdzīgu risinājumu, sauktu jump-room. Tajā ieiet, duravas aizveras, uz brīdi ir jocīga sajūta vēderā, tas itkā sarautos un mestos slikti, un drīz pēc tam ceļotāji, jeb korektāk lēcēji, ir klāt. Gandrīz acumirklī.
Uz Marsa esot Zemes cilvēkam draudzīga atmosfēra, kuru pašā sākumā ir nedaudz grūtāk (ie)elpot. Uz Marsa esot arī sava vietējā civilizācija. Ne liela, bet tomēr. Kā arī vairāki simti tūkstošu Zemes cilvēku. Pārsvarā visi ņemās pa pazemi.
Nu lūk, tagad zini :)