Božena Chodunska

Es ar filmu varoņiem kaut kā neidentificējos, pat nespēju. Prātā ienāca tikai viens tēls, no vesterna. Es garos,melnos brunčos tuksnešainā vidē kaut kādā mucā ar rokām mazgāju veļu, un tad man no aizmugures zogas klāt vesternu mūžīgais ļaundaris,vīrs ar dzelteniem zobiem un šķidrām,garām ūsām,bet es,pat nepagriezusies atpakaļ, paceļu brunču malu,lai no sava zābaka stulma izvilktu pistoli un pār savu plecu ielaižu viņam pierē lodi, iebāžu pistoli atpakaļ stulmā, un turpinu mazgāt veļu. Ļaundaris man aiz muguras guļ uz muguras smiltīs, tukši blenzdams debesīs ar nu jau trim acīm. Vesterni ir mans ampluā un žanrs.