Božena Chodunska

Apgriezu dzīvžogu ar elektriskajām šķērēm. Sapratu, kāda joda pēc visu ziemu trenēju rokas un stāvēju plankingos. Kad noliek tādu krietnu kasti un pakāpjas uz tās, var pļaut gana labi. Nevis kā izgājšgad, kad neatradās tik laba kaste, un rokas vajadzēja turēt plecu augstumā.
Šogad arī vadu nepārgriezu. Tātad man jau var iedot vismaz nākamo līmeni dzīvžoga griešanā.
Iemēģināju savu nozīmīgāko pēdējā laika pirkumu - krāsainu kukaiņu ķeramo tīkliņu garā kātā un varu rekomendēt citiem ar vislabākajām atsauksmēm. Ar šo gadžetu esmu miermīlīgā ceļā izmetusi no mājas trīs lielus zirnekļus, vabuliņu un krietni brangu irsi.
Irsis droši viem bija ielīdis pa kādu caurumu, jo, kad vakar atbraucu, irsis jau bija te.
Kukaiņķeramie tīkli bija pieejami arī rozā, starp citu, bet mēs izvēlējāmies zaļu.
Vēl šodien ciemos bija atnākusi pīļu māte, gandrīz jau ienāca pa vārtiņiem. Ļoti droša un pieprasīja maizi.
Viss ir pavisam labi, sēžu ēnā, dzeru kokteiļus. Vienīgi darbs laiku pa laikam par sevi atgādina. Darba dēļ es droši vien kādu dienu sākšu bez brīdinājuma skaļi kliegt un mētāties ar kaktusiem, tā ja. Visi teiks, nu ja, sajukusi nabadzīte.