Izdarījos kā paputējis aristokrāts, dzēru rīta kafiju dārzā pie puķēm. Sēžot uz trepītes pie mājiņas saulītē. Daudz deminutīvu, bet, redziet, Dakter, man ir attaisnojums, mājiņa maziņa, trepīte arī un saulīte arī ne pārak diža. Cik tad nu ilgi šitā varēs, tūlīt jau rudens un auksts, slapjš, tumšs.
Nav ko sērot, ies nopļaut zāli.
Nav ko sērot, ies nopļaut zāli.