Božena Chodunska

Ko tikai visu neizdaru pirmo reizi cienījamā vecumā! Vakar es pirmo reizi noskatījos “When Harry Met Sally”, un man filma ļoti patika.
Sallija raudāja, uzzinot, ka Džo apprecējies, un es pilnībā viņu sapratu!

Nesen uzzināju, ka Manu Meitu tēvs, saukts arī par Ex, beidzot novācis tvaika nosūcēju, kurš nedarbojās jau gadus piecus, un arī iestrādājis sienā kabeli, kurš karājās virtuvē, kopš latus nomainīja eiro vai vēl senāk, un es gadiem lūdzu to kabeli novākt. Es, tātad, pilnībā sapratu Salliju, jo pati aiz aizvainojuma apraudājos.
Džo nodarījums ir pilnīgs sūds, bet tas nosūcējs un kabelis! Kabelis, Karl! Kabelis!
Es viņu šausmīgi ienīstu par šo, es ceru, ka tas ir saprotami!

Jūs jau zināt visus tos stāstus par vīriešu it kā pieci vienā, kur šampūns, dušasželeja, skūšanās putas, zobupasta, veļas mazgājamais.

Nu bet, kad svētdienas dārzkopis nokļūst veikalā Depo un grib nopirkt UNIVERSĀLOS šķīdinàmos minerālmēslus, ko viņš ierauga?
Pareizi! Minerālmēslus peonijām, minerālmēslus gurķiem, minerālmēslus tomātiem, minerālmēslus skujeņiem.
Mellenēm. Upenēm. Jāņogām. Hortenzijām. Rozēm. Neļķēm.
Uttt.
Katrs atsevišķā iesaiņojumā un maksā kādu piečuku. Vai pat visus astoņus eiro! Pilni plaukti! Pilni! In neviens pieci vienā!
Tas tak nav normàli, jūs, dārzkopības snobi! Atdodiet UNIVERSĀLOS minerālmēslus!
Nu labi, ka ir tāds Vito. Tas mūs nedaudz glābj!