Božena Chodunska

Sēdēju šorīt dārzā (man ir atvaļinājuma nedēļa, es drīkstu sēdēt dārzā), un domāju, sak, skaists koks tāda ābele, pavasarī zied, nāk bitītes, nebijuši tikai tie āboli...Ar visu manu cieņu pret ābelēm un kultūrvēsturisko mantojumu - 6 ābeles 800 kvadrātmetros tomēr ir par daudz. No tām 4 ir vecākas par mani, un, ja es esmu vienkārši diezgan pieklājīgā vecumā, tad ābeles ir jau īstas večiņas. 99% ābolu ir tārpaini, 75% sapuvuši. Un viņu ir tonna. Nu tas tikai tāpēc, protams, ka man kiška tonka viņas miglot. Tā nu mēs tikai to vien darām kā šķūrējam ābolveidīgo draziņu pa taisno uz kompostu.
Es visnotaļ esmu par mūža maizes došanu vecai ābelei, apmēram kā vecam zirgam, bet kāda joda pēc viņas izdomājušas, ka vajag ābolus?
Un vēl ko teikšu, mani bērni, bez tā, ka neejiet vieni naktī tīrelī, nepotējiet ābeles kā tādi sasodīti mičūrinieši, nākamās paaudzes būs jums stipri pateicīgas. Visas potētās dabū pie viena visādas sērgas augļukoku vēžus un citas sēnes.