Božena Chodunska

Izlasīju, ka normāls japānis dzīvo tik ilgi (ja vien nav izveicis goda pašnāvību), ka dzīves laikā vismaz trīsreiz esot pieklājīgi mainīt profesiju.
Es jau vienreiz pilnībā esmu mainījusi profesiju, tāpēc domāju, ka vajadzētu vēlreiz, jo, lai arī zināms līmenis ir sasniegts, korporatīvā elpa karsti elpo pakausī, virsstundas nespirdzina, gandarījums mazinās. Es arī esmu gatava ieguldīt pārmaiņās laiku un naudu, bet pagaidām vēl neesmu pārliecināta, kādās tieši, Lielo Aicinājumu vēl neesmu sadzirdējusi, īpašu talantu nav. Mīļā draudze, kādus pakalpojumus es jums varētu iemācīties sniegt? Iemācīties masēt? Izmācīties par mālderi un pindzelēt durvis? Kas ir pilnīgi nepieciešamas profesijas, kurās var iesaistīties ar īpašu talantu neapveltītas matronas?
Man šķiet, ka pilnvērtīgi gleznot un vadīt trolejbusus es gan neiemācīšos.
Patīk, bet ne padodas, visādu augu audzēšana un dzīvnieki. Cilvēki arī nav pretīgi. Interesē medicīna, bet nu tie gadi... Ar cipariem ne tā ka draudzējos, bet attiecības uzturu.