Božena Chodunska

Pat man dažkārt ir atvaļinājums! Tad nu vakar pabraukājos ar velleri pilnīgi bezmērķīgi, nevis tāpēc, ka vajadzētu aizbraukt pēc cukura, sērkocoņiem vai alus.
Šitā te bezmērķīgi apbraukāju visādas bērnības štābiņu un svarīgo vietu vietas tikai tāpēc vien, lai noskaidrotu, ka viss ir mainījies, tai skaitā migla virs pļavām, kur pļavu vairs nemaz nav.
Tur, kur manā bērnībā Gaujā bija sabērti moli un saliņas no šķembām un skaistām dzeltenām upes smiltīm, ar nodomu, protams, lai upe neiznes kreiso krastu, un kur tik labi varēja sauļoties un demonstrēt smuko peldkostīmu, kuru bija atsūtījusi aizjūras Tante, tagad viss aizaudzis pavisam ciet ar krūmiem, un līdz upei ved tikai slepenas taciņas.
Piekrastes pļavas, kur ganījās zirdziņš Dimants, arī vairs nav, toties tajā vietā izveidojusies jauna atteka. Saceltas jaunas mājas (lielākoties tur dzīvo labi ļaudis, kā skatos, jo sastādītas puķītes un manīju arī siltumnīcas ar gurķiem), un apkārt spieto jaunās bērnu paaudzes uz velosipēdiem, ar visādām stibām un kaķenēm rokās, gatavi atklāt jaunus noslēpumus un iekārtot jaunus štābiņus.