Tūdaļ redzams, ka baznīca mums ir stipri šķirta no valsts; nevienā ziņu portālītī nav neviena pirmā aprīļa jociņa. Ja nu arhibīskaps uzmet lūpu...
(Nav tā, ka man tie aprīļa jociņi īpaši patiktu, tomēr kopumā mesidžs skaidrs).
Lieldienu pusdienās pie mammas un papus bija lašmaizes, ikrumaizītes, tuncīša salātiņi. Kad vēl atbrauca mans krievu brālēns un atveda divdesmit Peipusa raudas, Jaunkundze dziļi sašuta, un sacīja, ka nu viņa jūtoties kā namiņā pie ezera. Jaunkundze neēd zivis.
Mēs neprotam mācīties pat no savām kļūdām. Mēs, kuriem vēl pavisam vienā ģimenes pasākumā, laikam uz 18.novembri, sanāca tikai trīs tortītes. Patiesībā četras, man liekas, bet to ceturto mājās paši nokopa.