Božena Chodunska

Vakar ciemos pieteicās klasesbiedris, uz vakarvakaru, ne šodienu, es sākumā saīgu, jo galīgi negribējās mazgāt podu un grīdu, bet tagad esmu laimīgs kā zilonis, jo izmazgāta grīda un pods, un es varu netraucēti nodoties visādām Zsv-ku izvirtībām. Konkrēti - izcepu Pūces Drupano Desertu no Vinnija Pūka pavārgrāmatas un tagad cepu cepeti.
Jaunkundze arī varēja parādīt savas zobu plombes, jo kungs ir mūsu zobārsts, es teicu, ka nevajaga, bet dakters uzstāja. Jūs jau zināt tos jokus, kur viesībās cenšas saņet bezmaksas padomus no ārstiem, advokātiem un elektriķiem.
Vienīgā blakne zobārsta vizītei, ka šodien nedaudz noklājusies galva, jo mēs drusku dzērām Zsv alu un runājām par skolu. Tā veco laiku skola bija diezgan traka padarīšana, jo puikas esot diezgan stipri kāvušies, nu tā kā katru dienu. Un katru dienu vajadzējis iet kā uz darbu vai cietumu, lai nosargātu savas pozīcijas. Bet te nu mēs esam, un savas bērnības traumas mākam nodzert.
Gaišus Ziemassvētkus arī jums, labā Cibas draudze, dārgo Dakter, mīļo Garkājtētiņ!