Božena Chodunska

Šodien, Dakter, es atzīšos, jutos pagalam stervoza kuce. Nezinu, kālabad. Tas jūsu pilnmēnēss man pie kājas. Pie kājas, es teicu! Nevajag pārjautāt, ja!
Varbūt tas no šaibām, kuras parakstīja jūsu kolēģe ginekoloģijā.
Bet varbūt vienkārši tāpēc, ka izliju slapja, un darbā visādas herņas.
Stervozais kucisms izpaudās aizkaitināmībā un vēlmē nograuzt kādam kāju. Piemēram šodien trolejbusā viena jaunkundze telefonā, bet stipri man pie auss, stāstīja savu dzīvi kādam, kas otrā galā jau sen bija aizmidzis vai pat miris. Un man gribējās viņu žņaugt, žņaugt, žņaugt...Tāpat kā to pilsoni, kurš veikalā pār plecu dvesa virsū peregāru.
Kopumā paldies, tev, pirmdiena, ka biji, un tinies prom.