Božena Chodunska

Viens no dizaina pērlēm Rīgā manuprāt ir Brasas cietuma glīši noformētais uzraksts. Puslokā izliekts. Tādiem burtiem, kādus 90-tajos lietoja, lai norādītu, ka še ir Mazpisānu vidusskola vai Dāvanu veikals. Prieks noskatīties ikreiz, kad braucu garām.
Lūk, skaistums kāds!
https://www.google.lv/search?q=brasas+cietums&prmd=imvn&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ved=0ahUKEwiqn7u195LVAhUmYJoKHWXxC2sQ_AUICSgB&biw=360&bih=512#imgrc=hoWOPX7Uz8O4rM:

Man vispār rīt jau uz darbu tā kā. Tas nekādi netraucē šovakar kurināt kamīnu, dzert kokteiļus, ēst pēdējās zemenes un likt darba sajūtai mīksto.
Pa tam lāgam dārzā viss sācis augt kā tropos. Kamēr es trīs dienas biju prom, viss paaudzies par galvas tiesu. Visa dzīvā radība sapratusi, ka dzīve ir īsa un aši, aši nepieciešams augļoties, vairoties un piepīldīt zemi. Ja kādu brīdi pats pasēdi mierīgi, var dzirdēt tādu klusu paukšķi. Tur izsprāgst atkal jauna gārsa. Gliemji vispār ir visur un visādu krāsu un lielumu. Lapgraužus var kraut kaudzēs, laputis - ņemt ar dakšām.
Tomāti droši vien izaugs lakstos, jo kurš gan var atrast un izlauzt visas tās paduses.
Bet par to mēs domāsim rīt.
Vispār šitāds augšanas un vairošanās trakums parasti novērojams jūnijā, bet šogad laikam visi gaidīja, gaidīja vasaru, līdz saprata, ka šitā jau ir tā vasara, un citas nebūs.