![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Līžele aizvakar saņēma savu atestātpapīru un varēja ievērtēt rezultātus.
Tā kā Līžele šo to pastāsta gan par pašu eksāmenu norisi, gan vērtēšanu, man sāk rasties noteikts, lai arī ar cēlo izglītības nozari nekādi nesaistīta personāža viedoklis.
Pie ziņas, ka centralizēto eksāmenu rezultāti atkal pasliktinājušies, parasti ir komentāri, ka jaunatne kļūst stulbāka ar katru gadu un skolotāji neko nejēdz iemācīt.
Mazliet apšaubu, vai jaunatne kļūst stulbāka dažu gadu laikā (jau pagājušo gadu matemātiku kārtoja "īpaši stulbais" 1997. gads, 1998. ar to konkurē, acīmredzot Saules aktivitāte vai ķīmiskās trases būs izraisījušas īpašu intelektuālo krīzi šajos gados dzimušajiem). Tāpāt atļaušos apšaubīt, vai pāris gadu laikā tik dramatiski būs kritusies izglītības kvalitāte (kvalitāte vispār atsevišķš stāsts) un skolēnu zināšanas. Es pat gribētu izteikt sazvērestību teoriju, ka mainījusies eksāmenu organizēšana un vērtēšana.
Es, piemēram, nezināju, ka testu daļas un ne
tikai tiek ieskanētas un tās tālāk labo programma. Un tad nu kādā rokrakstā kurš ierakatījis rezultātu. Kuram 5 pēc trīs nolasās, kuram 3 kā 8. Punktus noņem, ja esi izrakstījies ārpus rāmīša. Rāmītis neesot tāds baigi liels. Ja tava eseja, piem. angļu valodā, pārsniedz noteikto vārdu skaitu, to nelabo, un tu dabū neko. Nulli. Interesanti, ka eseju arī raksta ar roku, man ir noslēpums, ko tad dara, ja esejas beigās saskaiti 50 vārdu vairāk. Svītro nost?
Skolēns var pārsūdzēt rezultātu, taču jaunietis/jauniete nedabū savu darbu atpakaļ, kā tad jauniešpersona var zināt, ka darbs novērtēts viņaprāt godīgi, ja darbs rakstīts pirms pusotra-diviem mēnešiem. Kaut kāds pazemojumiņš un netaisnībiņa tomēr. Viens jaunēklis pagājušo gadu iesniedza apelāciju, viņa fizikas darbu pārlaboja , un viņš no D līmeņa dabūja B.
Pie tam vai tāds centralizētais eksāmens vispār beigās ko parāda.
Latviešu valodas eksāmenā zemenīte uz kūkas šogad bija no konteksta izrauts Joņeva intervijas fragments (J.droši vien ņurd, jo iekļauts klasiķos), ar jautājumu, kādā nozīmē intervijā lietots konkrēts vārds, pieņemu, ka pareizo nozīmi daudzi neuzminēja, bet konkrētais uzdevums bija skolu jaunatnē izraisījis vieglu izbrīnu.
Man šķiet, ka eksāmens drīkst būt grūts un pacelt augstas latiņas, bet tas nedrīkstētu būt tik WTF neizprotams, un tā tehniskā izpilde nedrīkstētu būt raķešzinātne. Šos te pašus eksāmenus kārto arī miesnieku skolas audzēkņi.
Es varbūt daudz ko nezinu un nesaprotu. Nezinu arī, vai skolotājiem vajadzētu būt informētiem un tiesīgiem iesaistīties, redzot, ka VISC eksperti sapīpējušies pavisam un veic sociālus eksperimentus, un vai viņi to dara.
Tā kā Līžele šo to pastāsta gan par pašu eksāmenu norisi, gan vērtēšanu, man sāk rasties noteikts, lai arī ar cēlo izglītības nozari nekādi nesaistīta personāža viedoklis.
Pie ziņas, ka centralizēto eksāmenu rezultāti atkal pasliktinājušies, parasti ir komentāri, ka jaunatne kļūst stulbāka ar katru gadu un skolotāji neko nejēdz iemācīt.
Mazliet apšaubu, vai jaunatne kļūst stulbāka dažu gadu laikā (jau pagājušo gadu matemātiku kārtoja "īpaši stulbais" 1997. gads, 1998. ar to konkurē, acīmredzot Saules aktivitāte vai ķīmiskās trases būs izraisījušas īpašu intelektuālo krīzi šajos gados dzimušajiem). Tāpāt atļaušos apšaubīt, vai pāris gadu laikā tik dramatiski būs kritusies izglītības kvalitāte (kvalitāte vispār atsevišķš stāsts) un skolēnu zināšanas. Es pat gribētu izteikt sazvērestību teoriju, ka mainījusies eksāmenu organizēšana un vērtēšana.
Es, piemēram, nezināju, ka testu daļas un ne
tikai tiek ieskanētas un tās tālāk labo programma. Un tad nu kādā rokrakstā kurš ierakatījis rezultātu. Kuram 5 pēc trīs nolasās, kuram 3 kā 8. Punktus noņem, ja esi izrakstījies ārpus rāmīša. Rāmītis neesot tāds baigi liels. Ja tava eseja, piem. angļu valodā, pārsniedz noteikto vārdu skaitu, to nelabo, un tu dabū neko. Nulli. Interesanti, ka eseju arī raksta ar roku, man ir noslēpums, ko tad dara, ja esejas beigās saskaiti 50 vārdu vairāk. Svītro nost?
Skolēns var pārsūdzēt rezultātu, taču jaunietis/jauniete nedabū savu darbu atpakaļ, kā tad jauniešpersona var zināt, ka darbs novērtēts viņaprāt godīgi, ja darbs rakstīts pirms pusotra-diviem mēnešiem. Kaut kāds pazemojumiņš un netaisnībiņa tomēr. Viens jaunēklis pagājušo gadu iesniedza apelāciju, viņa fizikas darbu pārlaboja , un viņš no D līmeņa dabūja B.
Pie tam vai tāds centralizētais eksāmens vispār beigās ko parāda.
Latviešu valodas eksāmenā zemenīte uz kūkas šogad bija no konteksta izrauts Joņeva intervijas fragments (J.droši vien ņurd, jo iekļauts klasiķos), ar jautājumu, kādā nozīmē intervijā lietots konkrēts vārds, pieņemu, ka pareizo nozīmi daudzi neuzminēja, bet konkrētais uzdevums bija skolu jaunatnē izraisījis vieglu izbrīnu.
Man šķiet, ka eksāmens drīkst būt grūts un pacelt augstas latiņas, bet tas nedrīkstētu būt tik WTF neizprotams, un tā tehniskā izpilde nedrīkstētu būt raķešzinātne. Šos te pašus eksāmenus kārto arī miesnieku skolas audzēkņi.
Es varbūt daudz ko nezinu un nesaprotu. Nezinu arī, vai skolotājiem vajadzētu būt informētiem un tiesīgiem iesaistīties, redzot, ka VISC eksperti sapīpējušies pavisam un veic sociālus eksperimentus, un vai viņi to dara.