Božena Chodunska

No rīta celtnieki- augstkāpēji pie atjaunojamā objekta visi vienādos atstarojošos kombinezonos sastājušies rindā kā vārnas uz elektrības vada. Domāju, droši vien rīta līnija, brigadieris dod instrukciju. Izrādās, pīpē.
Vakarā savukārt no viesnīcas izspurgušās ķīniešu omītes (kādas sešas) trendīgās drēbēs spiedzelē ap ziedošu Kaukāza plūmi. Droši vien saka, paskaties, Anniņ, taisni kā mūsu sakura, un tā atbild, nu pareizi, Mildiņ, kā tā sakura, kas pie mūsu rūpnīcas, kur tavs Antons strādā.
Veikalā čalis gumijniekos un šortos rindā stāvot ļoti skaļi un skaidri stāsta, ka izšķīries no meitenes, jo viņš viņu nemīlēja, kāda tur var būt attīstība. Bet divi gadi dzīvojuši kopā.
Es dikti mulstu, jo man visas tās mīlēšanas tik intīma padarīšana, ka es varbūt tikai mācītāja kungam, nu vai jums, Dakter, varētu atzīties, kad nu man kāds tā ļoti patiktu.
Bet pēcāk puika pastāsta arī, ka nav vairs kopā ar jauno vindouzu un jauno kompi, jo nesaskanēja raksturi un tā. Nebija laikam tā klikšķa.