Božena Chodunska

Meistaru un Margaritu man iedeva izlasīt Jiržikonkuls, kad man bija kādi 20 gadi varbūt. Grāmata bija izdota 1986. gadā un iespiesta uz ļoti slikta papīra pabalējušiem fantomu burtiem. Es tolaik ne pārāk labi lasīju krieviski, bet kaut kas mani pavilka, un es lasīju. Vēlāk sapratu, ka nekādi nesanāk Jiržikonkulim grāmatu atdot. Sākumā aizmirsās paņemt līdzi, pēc tam nekādi nevarēju. Apmēram kā Bilbo ar Gredzenu.
Jāpiezīmē, ka pa tam lāgam es nopirku vairākus M&M eksemplārus, kādus četrus, gan krieviski, gan latviski, bet visus iedevu izlasīt sazin kam, un sazinkas man tos neatdeva, bet es jau nesūdzējos, jo man bija tas vienīgais, īstais J.onkuļa eksemplārs, kuru es arī, starp citu, iedevu izlasīt visādiem ļaudīm, dažiem pat attāli pazīstamiem, bet tas vienādiņ pie manis atgriezās labā stāvokī. Vienreiz kāds censonis visu mīksto, apbružāto vāciņu bija ielaminējis. Grāmata man vēl tagad ir mājās. Ar visu jocīgo vāciņu.
Pirms pāris gadiem es viņu aizvedu Jiržikonkulim, bet J.onkulis apskatījās, pasmējās un teica, ka viņš jau to bālo fantomdruku nemaz nevarot palasīt, lai es paturot sev.
Es vēl nepateicu, ka M&M lasu katru gadu maijā, un maijs ir tieši tagad.