Božena Chodunska

Ir tādas piparbodītes, visādi mazi pakalpojumu sniedzēji, kuru veikaliņu un kantorīšu telpas izskatās tā, kā droši vien arī ir - it kā tās būtu iekārtojuši Skarbi Puiši Vēl Skarbākā Pasaulē, profesionāli askēti, šo te pašu piparbožu īpašnieki. Tādās vietās pārdod reti sastopamas tehnikas detaļas, baseina ķīmiju, kurmju slazdus vai vienkārši izniedz interneta veikalā nopirktās mantas, remontē datorus, sūkņus vai urbjus, mūsu pusē tādā vietā dod suši. Tur var iegriezties atpūtināt no korporatīvā glamūra nogurušās acis, jo maskulīnajā vidē nav nekā lieka, remonts mēdz būt saglabājies vēl no aiziepriekēšējā nomnieka, datoru vadi pilnīgi mierīgi mētājas pa grīdu, savijušies murskulī, dažreiz stūrī nīkuļo kāds aizmirsts telpaugs sliktā stāvoklī, drīzāk uz miršanu; ja produkcijai ir bukleti, tie būs izmētāti šur un tur, un uz palodzēm putekļos varēs redzēt vietas, kur stāvējuši paraugi. Produkcija bieži vien stāvēs kastēs, jo kastēs tai taču ir vislabāk, pie tam, no kastēm mantas ir ļoti ērti izsniegt pircējiem. Bet! Pareizāk sakot Un! Pircējs tūdaļ saprot, ka te viņš maksās par tīru mantu, nevis kaut kādu korporatīvo smukumu un reklāmu, ja. Lai gan tas no otras puses varētu būt tāds viltīgs mārketings.
Šodien es tādā īstu vīru vietā pirku filtra kapsulu ūdensvadam.