![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Diena lielā mērā pagāja virtuvē. Izvārīju tomātu zupu un brūnos rīsus ar dārzeņiem un sēnēm (tie ir divi dažādi ēdieni, brūnos rīsus ne kādu hipsterīgu apsvērumu dēļ, bet gan tāpēc, ka tādi bija nopirkušies un neviens viņus negribēja ēst), tiktāl viss čikeniekos, ja. Bet tad uz vakara pusi Ūdensvīrs acīmredzot pavisam iegāja Āzī un Saturns aiz Tukuma, kā klasiķi saka, un kulinārā frontē sāka neveikties. Ceru, ka man veiksies kārtīs vai mīlestībā, jo kaut kādam līdzsvaram jau jābūt. Izgājšreiz, kad man neveicās kabaču ikru vārīšanā, es traki iepatikos vismaz 75 gadus vecajam Jāņonkulim.
Nolēmu izcept piparkūkas, kamēr mīkla vēl svaiga un labi rullējas un entuziasms nav saplacis, lai nebūtu kā pagājšreiz. Pagājšreiz pēdējās izcepu uz Jāņiem.
Pēc visiem priekšrakstiem izrullēju mīklu. Tā kā virtuvē pie mums ir tik šauri kā kosmosa kuģī (es domāju, Hruščova laika arhitekti būs trenējušies, lai pēcāk labāk izdotos bāzes uz Mēness), apgāzās sālstrauciņš. Par spīti pūliņiem šmuci savākt, dažas piparkūkas, iespējams, ir viegli sāļas, pārsteigums ir iekš tā, ka mēs nezinām, kuras tās varētu būt.
Sāls izbiršana saskaņā ar latvisko dzīvesdziņu un fenšui nozīmē strīdu, taču zvaigznes man bija labvēlīgas, un pēc brīža tajā pašā vietā izbira cukurs, tā kā viss būs bumbās.
Uz brīdi Mežāzis atgriezās Venērā. To mēs zinām, jo piparkūkas izcepās kraukšķīgas un daudz, bet vēlāk Saturns būs ņēmis virsroku, jo man sagribējās pārvarēt pašas radītās grūtības un izcept biezpiena plācenīšus. Tādus cepa mans ģeduška, tie bija garšīgi un tos sauca par sirņikiem. Recepte nav saglabājusies, taču domājams, ka tā satur biezpienu, olas, cukuru un miltus kaut kādās attiecībās.
Mani plāceņi bija nolēmuši neizdoties jau no paša sākuma, jo biezpiens izrādījās godājama vecuma. Droši vien arī miltu attiecību es nebūšu uzminējusi. Palūrēju krāsnī. Tur ir viens liels, nevis sepiņi mazi plāceņi, kā būtu jābūt, ja viss norisinātos pēc plāna. Tagad man no tā plāceņa bail, un es domāju, man nevarēs pārmest, ja es pirms ķerties tam klāt ieliešu vēl kādu glāzi šampanieša, ko tālredzīgi atvēru pie piparkūku cepšanas.
UPD. Saņēmos drosmē un apskatīju. Izdevies ārkārtīgi dīvains, plakans produkts, kas kaut kādā mērā atgādina siermaizes.
Nolēmu izcept piparkūkas, kamēr mīkla vēl svaiga un labi rullējas un entuziasms nav saplacis, lai nebūtu kā pagājšreiz. Pagājšreiz pēdējās izcepu uz Jāņiem.
Pēc visiem priekšrakstiem izrullēju mīklu. Tā kā virtuvē pie mums ir tik šauri kā kosmosa kuģī (es domāju, Hruščova laika arhitekti būs trenējušies, lai pēcāk labāk izdotos bāzes uz Mēness), apgāzās sālstrauciņš. Par spīti pūliņiem šmuci savākt, dažas piparkūkas, iespējams, ir viegli sāļas, pārsteigums ir iekš tā, ka mēs nezinām, kuras tās varētu būt.
Sāls izbiršana saskaņā ar latvisko dzīvesdziņu un fenšui nozīmē strīdu, taču zvaigznes man bija labvēlīgas, un pēc brīža tajā pašā vietā izbira cukurs, tā kā viss būs bumbās.
Uz brīdi Mežāzis atgriezās Venērā. To mēs zinām, jo piparkūkas izcepās kraukšķīgas un daudz, bet vēlāk Saturns būs ņēmis virsroku, jo man sagribējās pārvarēt pašas radītās grūtības un izcept biezpiena plācenīšus. Tādus cepa mans ģeduška, tie bija garšīgi un tos sauca par sirņikiem. Recepte nav saglabājusies, taču domājams, ka tā satur biezpienu, olas, cukuru un miltus kaut kādās attiecībās.
Mani plāceņi bija nolēmuši neizdoties jau no paša sākuma, jo biezpiens izrādījās godājama vecuma. Droši vien arī miltu attiecību es nebūšu uzminējusi. Palūrēju krāsnī. Tur ir viens liels, nevis sepiņi mazi plāceņi, kā būtu jābūt, ja viss norisinātos pēc plāna. Tagad man no tā plāceņa bail, un es domāju, man nevarēs pārmest, ja es pirms ķerties tam klāt ieliešu vēl kādu glāzi šampanieša, ko tālredzīgi atvēru pie piparkūku cepšanas.
UPD. Saņēmos drosmē un apskatīju. Izdevies ārkārtīgi dīvains, plakans produkts, kas kaut kādā mērā atgādina siermaizes.