Božena Chodunska

Šovakar ejot no vingrošanas pie Kapiem nedaudz piepalīdzēju meitenei, kura stutēja zemē nokritušu bomzīti, kamēr atbrauc ātrie. Palīdzēju tik daudz kā pastutēt. Saulesbrālim neklausīja labā kāja, tā ka nemaz, kā nostājās uz tās, tā krita, es domāju, ka viņam bija insults, nevis reibums, lai gan varbūt arī reibums bija komplektā.
Tad es aizdomājos, ka viņi, nabagi, taču ziemā izsalst kā gliemji, no kurienes tad viņi rodas atkal un atkal. Cik ilga ir tāda bomzīša karjera pirms viņus paņem ziema, infarkts, gangrēna un ogļu aizdedzināmais šķidrums? Kā rodas jauni bomži? Izšķiļas no bamšļa mīļotājiem, margināliem nihilistiem-alkoholiķiem?
Kad mācījos kādā no mazajām klasēm, reiz fizkultūras stundas laikā pa logu varēja apbrīnot, kā divi padomjlaiku bomži stūķē mutē skolas makaronus tieši no miskastēm. Visa klase saskrēj skatīties, bet skolotāja mūs visus no loga nodzina un aiztrenca spēlēt tautas bumbu. Droši vien mums nevajadzēja redzēt, kā onkuļi ēd no miskastēm, nemaz nerunājot par to, ka padomju savienībā bomžu nav.

Domāju, nopirkšu Zsv egli. 2,48 eur. Man tās egles žēl, tāpēc arī nopirkšu. Varēs egle augt upmalā. Ja nepaveiksies, viņu nograuzīs bebrs.
Tā nu es stāvu Rajona Maximā, rinda līdz pat desu nodaļai, bet man taču jāpērk egle.