Božena Chodunska

Pirms stundas pārnācu no vecākiem, tas, kas ārā darās, dakter, tas nav pasakā izstāstāms un dziesmā apdziedams. Tādā laikā ne suni, bet pat tarakānu nedzīsi laukā.
Atcerējos bildīti no Vinnija Pūka, kuras paraksts bija apmēram tāds: Sivēns cīnījās pret vētru, un viņa ausis vējā plivinājās kā divi karodziņi.
Pārnākot atradu tēkannu tukšu lēkājam uz plīts. Šoreiz mana vaina. Mūsmājās tējkannas ilgi nedzīvo. Viņas izdeg darbā.

Man ir reāli slikta karma. Es allaž uzraujos uz darbiem, kurus, ja tā labi padomā, varēja izdarīt kāds cits. Nēnuprotams, visu var izdarīt Citi, bet jūs, Dakter, tak sapratāt, ne?

Biju nikna un aizkaitināta, viss sūdīgi, darbā neviens nejēdz izdarīt kā nākas, kamēr neizgāju caur veikalu. Apsveiciet laimīgo jaunu kurpju un somiņas īpašnieci!
Izgājšreiz laķenes man bija apm. 10 gadu vecumā.
Māju nākot pretī nāca pilsonis vai tikpat labi nepilsonis ar slēpēm.
Tas uz ziemu, e domāju.