Božena Chodunska

LTV rāda reaidījumu par Lielajiem kapiem. Intervēja arī klibo kundzi ar seteru, ko redzu vai katru dienu.
Visār labs raidījums. Adreses.
Ja neņem vērā, ka Ķibilds pasaku tēvočz balsī stāsta, kas man jāredz un kā man jādomā. Es tak it kā pati varu.

Vasarsmājā ir desmit grādu. Siltumā, es domāju. Nakts būs jautra, es jūtu. Ar kurināšan un visām segām.
Bet mēs jau nedarīsim to, tāpēc, ka tas ir viegli.

Izrādās, sākusies arī lapu grābšanas sezona, nupat nogrābu nosacīto ielas daļu, lapas, ziniet, var grābt arī pa tumsu uz tausti. Es nezinu, vai būtu ļoti atsaucīga ierosinājumam iestādīt kļaviņu. Kaimiņš (kurmji 30 gadīgais dēlēnas ar gadžetu kaarlitis666) jau ir iestādījis vienu pirms gadiem 45, un vismaz 50% lapu nonāk pie mums.
Šur tur apkārt vēl kāds dzīvo vai vismaz palik pa nakti brīvdienās, bet citādi kļuvis klusāks. Pa visu dienu garām pagāja tikai tēvocis, kas vienmēr staigā ar mazu, baltu, nīgru sunīti.
Jotula izspieda 16.5 grādus. Jī hā!
Tā kā ārā jau tumšs, gluži lekt kazačoku negribas, bet citu izklaižu te maz, ja nu vienīgi mūzika no jūtūbēm un Simenona daiļrade, veicu sociālantropoloģisku pētījumu. Novēroju jauno Šlāgeraptaujas mantinieku Latvijas sirds dziesma.
Nu... šlāgeris ir viens vella izgudrojums