Božena Chodunska

Eju pa taciņu uz vilcienu, pašā taciņas viducī (ar attieksmi, tātad) - tas, kas jauki rīmējas ar vārdu "taciņa". Neliela, bet jauki noformēta, ar zināmu rūpību, varētu pat teikt.
Fakts kā tāds nebūtu nekas neparasts, taču pat bez sīkākas izpētes bija skaidrs, ka nezināmais gardēdis pārtiek no ķiršiem ar visiem kauliņiem.
Mums tur nāk visādi zvērēni - stirnas, lapsas. Esot sermuliņi un zebiekstes. Ziemā visādi sīki skunksi mēdz atstāt savas miniatūrās atskaites "Ja zdjes bil. Bermont" uz lieveņa atstātā soliņa. Arī ar attieksmi - ar tornīti un astīti.
Šis ķiršēdājs būs bijis vēl nezināmas sugas pērtiķis droši vien. Vai varbūt pat čupakabra.

Nu man arī ir jaunais Office. Jūtos kā mājsaimniece, nevis kā biroja tīģeriene, un jau otro stundu skaļi sarunājos ar Tildi par komatiem.