Božena Chodunska

Līžai vajadzēja pēdējās desmitgades latviešu litratūras gabalu, un, lai man piedod latvju literatūra un Apsīšu Jēkabs personīgi, mājas atradās tikai viena pēdējās desmitgades grāmata bez statusa Kaut Kam Iedots, un tā bija Viļa Lācīša Pamodināt Lāčplēsi, kas gan varbūt īsti līdz galam neatbilst statusam Literatūra par spīti tam, ka vietām smieklīgi.

Sīkās jaunkundze skatījās televīzoros Dating in the Dark (nu un tad es arī paskatījos, lai būtu tuvāk tautai un tā), kur visādu dzimumu cilvēki satiekas tumsā un iepazīstas, un tad viņiem ir randiņi tumsā, un tad daži viens otram stipri patīk. Un tad viņi viens otru ierauga, un dažiem pazūd visa patikšana pavisam, jo "es nesatiekos ar tādām meitenēm", un "viņš nebija tāds, kā iedomājos".
Nu bet, hallo, es nodomāju, ja jau bija kāda tur ķīmija un dvēsļu kopība tāda, ka apakšstacijās pazūd elektrība un apkārtnē govis norauj pienu, vai tad nav mazliet pofig, ka kājas nav gluži taisnas?
Neviens pie tam nebija arī akurāti tik nesmuks kā rīzenšnaucers vai Toms Jorks (kas ir tik nesmuks, ka liekas taisni vai skaists). Piedevām pārliecināti kinestētiķi varēja viens otru arī aptaustīt.