Božena Chodunska

Es visa tāda skrejoša, tālabad vēl nepaspēju izteikt attieksmi pretdekupāžas tehniku. Tad nu lūk:
Svētīgi tiek, kas dekupē un izšuj krusta dūrienā, kas griež burkānu rozītes un biešu piramīdiņas, olu sniegavīriņus un tomātu sēnītes! Biodiversitātes vārdā, Āmen.

Vakar gāju tumsā caur kapiem, klausoties visādus Rammstein šlāgerus, tagad nevaru atcerēties, ar ko sapnī bučojos - ar Tillu Lindemanu vai ar Vladimiru Lindermanu tomēr, bija Tall, dark stranger. Lai vai kā, cerams, ka tas vismaz uz naudu.

Baznīcā, kurā notika koncerts ar Sīkās jaunkundzes dalību, bija ienācis Jēzus. Viņš sēdēja solā tā pa vidu, mugurā viņam bija koši zils treniņtērps, varētu būt, ka adidas, virs tā vaļēja siltināta ādas jaka, tā saucamā dubļonka bet citādi viņš izskatījās akurāti kā griestu gleznojumā tepat virs galvas, teikdams Kalna sprediķi vai kādā no tām baznīcas sānu bildēm, kur viņš izejamā kostīmā un nes visiem gaismu. Vienīgi mati un bārdiņa nebija tik piekopti, bet tādi jau mēs visi izskatāmies bez fotošopa. Brīdi pasēdējis, Rajona Jēzus piecēlās un aizgāja, jo viņam droši vien bija daudz darāmā.